Lasīšanas laiks: 3 min
Svētdien, 23. martā, Rencēnu pagasta kultūras namā notika desmitais Ziemeļvidzemes Tautas muzikantu saiets, kurā šogad kopā pulcējās deviņas kapelas no dažādām Latvijas vietām un īpašais viesis Heino Tartes no Igaunijas. Saietā, skanot tautas mūzikai, vecmeistaru senajām ziņģēm un autentiskiem mūzikas instrumentiem, kapelas pierādīja, ka tradicionālā tautas muzicēšana ir dzīva un tiek nodota no paaudzes paaudzē.
Desmito Ziemeļvidzemes Tautas muzikantu saietu atklāja pasākuma saimnieki Rencēnu folkloras kopa “Rota”, kuras vadītāja Irēna Garā ir arī saieta idejas autore un organizatore. Ciemos pie rencēniešiem bija ieradusies Rūjienas pilsētas kultūras nama kapela “Rūvenas aure”, Salnavas tautas nama kapela “Sābri”, tautas mūzikas kapela “Abulmalas burlakas” no Beverīnas novada, kā arī Heino Tartes ar kapelu no Igaunijas. Par starptautisku skanējumu rūpējās arī Lietuviešu biedrības kapela no Rīgas, kura sanākušos intriģēja ar mākslu spēlēt uz zāģa. Ar neparastiem mūzikas instrumentiem spēlēja arī tautas mūzikas kapela “Vecie Turnavieši” no Valkas – viņi klausītājus pārsteidza un valdzināja ar havajiešu ģitāras skaņām, bet Andersons un draugi no Salacgrīvas demonstrēja seno Ieviņa ermoņiku spēli. Ermoņikas spēlēja arī Oskars Patjanko no Rīgas. Savukārt kapela “Hāgenskalna muzikanti” ne tikai priecēja ar skaistām un zināmām melodijām, bet arī ar grezniem 19. gs. tērpiem.
Kā ik gadu, īpaši tiek gaidīti tie kolektīvi, kuri ielūgti pirmo reizi. Rūjienas pilsētas kultūras nama kapelas “Rūvenas aure” dalībniece Vita Melbārde pirms uzstāšanās dalījās iespaidos par Ziemeļvidzemes Tautas muzikantu saietu: “Te piedalās daudzi mākslinieki ar lielu pieredzi, bet mēs tikai vienpadsmito mēnesi muzicējam kopā, tāpēc ir liels prieks un pagodinājums, ka esam uzaicināti uz šo saietu. Katram no dalībniekiem ir savs rokraksts un igauņi spēlē gandrīz tikai etnogrāfisko mūziku, bet mūsu repertuārā pārsvarā ir latviešu tautas dziesmas kapelas stilā un izpildījuma manierē un mazliet arī latgaliešu mūzika. Sākumā domājām, kamēr pienāks mūsu kārta, cilvēki būs kļuvuši stīvi, bet tie ir atbrīvojušies un dejo. Protams, ir jūtams, ka mums visiem vakar ir bijušas uzstāšanās, bet nogurums šobrīd ir pazudis, jo dziesma ir tā, kas dziedina un dod enerģiju. Ne velti vārdiem “dziedāt” un “dziedināt” ir viena sakne.”
Tautas mūzika ir neatņemama latviskā kultūras mantojuma sastāvdaļa, tāpēc ir liels prieks, ka Ziemeļvidzemes Tautas muzikantu saietā ir redzami gan veci, gan jauni tradicionālās mūzikas meistari un arī skatītāji. Tautas mūzikas skanējumu Vidzemē turpmāk papildinās arī Starptautiskais kapelu festivāls, kurš šogad norisināsies 12. un 13. jūnijā Rūjienā.
