Lasīšanas laiks: 2 min
17. jūnija priekšpusdienā Vidzemes plānošanas reģions Cēsīs vienuviet pulcēja pašvaldību speciālistus, energopārvaldniekus, siltumapgādes speciālistus, ēku apsaimniekotājus un citus interesentus uz kopīgu diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai Vidzemē un citviet Latvijā. Pasākums “No saules līdz elektrībai” apliecināja, ka Vidzemē, tāpat kā citur Latvijā, saules enerģiju izmanto maz, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte.
Inese Dosē, enerģētikas eksperte ar vairāk nekā 10 gadu starptautisku pieredzi konsultāciju sniegšanā enerģētikas sektorā, pasākuma dalībniekiem ieskicēja šī brīža tendences saules enerģijas izmantošanā elektroenerģijas ražošanai, uzsverot, ka Baltijas jūras reģiona valstu vidū Latvija ievērojami atpaliek:
“Latvijas sabiedrībā krasi palielinās interese par elektroenerģijas ražošanu, īpaši izmantojot saules resursu. Finansiālais valsts atbalsts paātrinātu sektora attīstību, lai gan prakse liecina, ka arī bez tā saules paneļu uzstādīšana un elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam kļūst arvien pievilcīgāka ar atmaksas periodu līdz pat septiņiem gadiem. Sabiedrības izglītošana par saules enerģijas izmantošanas ieguvumiem un procesa atvieglošana spēlēs svarīgu lomu tālākajā sektora attīstībā.”
Šobrīd Ekonomikas ministrija izstrādā Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, kurā starp Latvijas mērķiem un rīcības virzieniem ir ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā un enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana. Tiek paredzēts mazināt nodokļu slogu mājsaimniecībās, kā arī izstrādāt regulējumu enerģijas kopienām, kurās atjaunojamie energoresursi, tostarp saules enerģija, tiktu izmantota enerģijas ražošanai.
Klāt esošie saules paneļu piegādātāji, enerģētikas uzņēmumu grupa Latvijā “AJ Power”, kā arī SIA “Enefit” uzsvēra, ka nozarē ir milzīgs potenciāls saules enerģijai. Citi diskusijas dalībnieki rosināja veidot vienotu elektroenerģijas ražošanas/patēriņa sistēmu, lai, uzstādot saules paneļus, piemēram, Liepājā, kur saules radiācija ir augstāka, saražoto elektroenerģiju būtu iespējams patērēt, piemēram, Alūksnē. Arī mājsaimniecībām ir interese par saules paneļu uzstādīšanu, taču trūkst zināšanas, kā ieviest šādus projektus, kā izvēlēties piegādātājus un kā noteikt uzstādīšanas izdevīgumu.
“Lai gan Latvija saules paneļu uzstādīšanā atpaliek citu valstu vidū, tomēr no 2010. gada uzstādītā jauda ir pieaugusi no gandrīz 0 MW līdz 5 MW. Šobrīd esošie projekti atmaksājas aptuveni 7- 10 gadu laikā, bet pašu paneļu dzīves ilgums ir 20 – 25 gadi. Esošie projekti liecina par nepieciešamību saskaņot atsevišķus normatīvos aktus savā starpā un atvieglot administratīvos procesus,” piebilst Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts.
Paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai” organizēja Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas un projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ietvaros.
