Lasīšanas laiks: 2 min
Pirmdienas vakarā, kad pa LTV1 programmu varēja skatīt raidījumu “Velomūzika. No Sakstagala līdz Raunai”, Kārlis Kazāks ar domubiedriem bija uzsācis jau nākamo velopārgājienu, šoreiz pa Latvijas ziemeļu pusi. Pirmdien viņi dziedāja Augstrozes baznīcā, otrdien uzstājās Pālē. Kopš idejas sākuma 2012.gadā šāda Latvijas apceļošanas tūre ar velosipēdiem un mūziku notiek jau septīto gadu un astoto reizi. Kā tas var būt? Vienā gadā bija divi braucieni!
27.jūnijā, jaukā trešdienas vakarā, velomūziķi piestāja gleznainā vietā – Līču skolā pie Ramatas. Viņu koncerti ir bez maksas, savas dziesmas viņi maina pret naktsmājām, bet aktrise Karīna Tatarinova varot gulēt arī zem klajas debess, viņa dziesmu labāk iemaina pret zemenēm.
Svaigs gaiss, Salacas krasts, lielās liepas, vakara saule – labāku koncertzāli nevar vēlēties! Kārlis Kazāks teic, ka katrs koncerts, vieta un klausītāji atšķiras. Pa šīm vasarām kopumā ir nobraukti apmēram 3680 kilometri pa dažādiem Latvijas ceļiem un bezceļiem, meža takām, peļķēm un putekļiem. Katra vieta ir skaista, ar kaut ko īpaša, un arī jau zināmo vietu reizēm izdodas ieraudzīt pilnīgi no jauna.
Šajā muzikālajā velotūrē Kārli Kazāku pavada viņa dzīves un ceļabiedre Kristīne Kazāka, aktieri Arturs Krūzkops, Kaspars Zvīgulis un Ilze Blauberga, mūziķis Kaspars Tobis (“Dzelzs Vilks”, “Jauno Jāņu Orķestris”) un jau pieminētā Karīna Tatarinova. Uz vienu dziesmu pievienojās Inese. Ir arī vēl citi braucēji, kas koncertā tieši nepiedalās, bet ir blakus – Baiba, kas skatās kartē un rāda ceļu, Arnis un Dāvis, kas fotografē un filmē (Dāvim tiek veltīta kopdziesma “Daudz baltu dieniņu!”). Dziesmas tiek izpildītas ne tikai latviešu, bet arī līvu, latgaliešu un krievu valodā, skan ģitāra un ukulele, Karīna apguvusi mandolīnas spēli, un Salacas ielokā tik iederīga bija viņas dziesma: Skaista mana tēva sēta tik cēlā vietiņā: visapkārt liepu koki, vidū zied ābelīte… Tāpat klausītāju sirdis aizkustināja savulaik Mihaila Bojarska izpildītā mīlas dziesma Всё пройдёт – и печаль, и радость…/Viss pāries – gan skumjas, gan prieks… Un noslēgumā, protams, “Kaijiņa”.
Ne vienmēr svarīgi ir saprast vārdus, vairāk izsaka mūzika un noskaņa. Starp dziesmām notika arī mūziķu savstarpēja apcelšanās, skanēja stāsti “iz dzīves”, tika noskaidroti iemesli, kāpēc braucēji piedalās šādā velomūzikas pasākumā. Viens brauc, lai notievētu (šajās dienās gan esot pārbaroti!), otrs – lai nevajadzētu darīt neko citu, vēl kāds vienkārši vairs nespēj iedomāties vasaru bez šī brauciena.
Savukārt, ja kāds vēl grib dzirdēt Kārļa Kazāka un viņa domubiedru koncertus, to vēl var paspēt izdarīt tuvākajās dienās: 28.jūnijā – Jērcēnu muižā, 29.jūnijā – Aumeistaros, 30.jūnijā – Ates muzejā un 1.jūlijā – Ērmaņmuižā.
