Lasīšanas laiks: 2 min
Pilsēta nav nošķirama no dabas vides. Taču abās valda atšķirīgi “noteikumi”. Savvaļas dzīvniekiem nepieciešama dzīvošanai atbilstoša vide, barība un miers, ko nereti spēj nodrošināt arī pilsēta. Un, pierodot pie cilvēka klātbūtnes, arvien vairāk dzīvnieku un putnu izvēlas dzīvot pilsētā.
Saskaņā ar putnu vērotāja Andra Klepera veikto uzskaiti Valmierā varētu uzturēties ap 600 kovārņu un 200 vārnu. Lielākie vārnveidīgo putnu bari novēroti līdz 1000 īpatņiem vienkopus, kas ir kopā ar rudenī vai pavasarī migrējošajiem putniem. Salīdzinājumam A.Klepers min baru lielumu Rīgā, ziemas mēnešos pārsniedzot pat 4000 kovārņu vienkopus. “Valmierai līdzīgs skaits vārnveidīgo putnu koncentrējas arī Liepājā vai Jelgavā,” turpina putnu vērotājs. Valmiera kā dzīvesvide vārnveidīgajiem putniem ir piemērota – ērtāk pieejama barība, ir lieli, veci koki. Tos putniem patīk izvēlēties gan ligzdošanai, gan nakšņošanai.
“Vārnveidīgie putni gada siltajā sezonā ligzdo un dzīvo atsevišķi. Rudeņos un ziemās putni dienā izklīst. Vakaros tie lasās kopā, veidojot barus. Nakšņošana baros vārnveidīgajiem putniem raksturīga drošības apsvērumu dēļ. Tos var apdraudēt gan vistu vanags, gan, iespējams, urālpūce,” skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks.
Jāņem vērā, ka daļa no kovārņiem, ko rudeņos novēro pilsētā, iespējams, ir migrējošie putni. Daļa jauno kovārņu lido Polijas un Vācijas virzienā, kur ziemas ir siltākas un ir lielāka iespēja atrast pietiekami daudz pārtikas. Jaunie putni migrēšanu var turpināt līdz novembra sākumam. Tādēļ īpaši rudens sākumā pilsētā var būt novērojams lielāks vārnveidīgo putnu daudzums.
“Ārpus ligzdošanas sezonas vārnveidīgie putni nakšņot var jebkur, kur jūtas droši. Tādēļ situācijās, kad putni izvēlētā nakšņošanas vietā regulāri traucē, tos iespējams salīdzinoši viegli aizbaidīt. Ja vairākus vakarus pēc kārtas nakšņojošie putni ar troksni tiek aizbaidīti, tie nolems, ka izvēlētā vieta nav gana droša un turpmāk izvēlēsies citu vietu nakts pavadīšanai,” skaidro Jānis Priednieks.
Lielām vārnveidīgo putnu populācijām būtu grūti nodrošināt sevi ar barību. Efektīvi darbojas atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Pilsētā izmantotie lielie metāla atkritumu konteineri ir aizverami. Uzlabojot higiēnu un pilsētvides sakoptību, Valmierā ir uzstādīti arī pieci 1,3 m3 ietilpīgi pazemes konteineri stiklam, kā arī 43 pazemes atkritumu konteineri sadzīves un šķirotajiem atkritumiem. To tilpums ir 5 m3, vienam šādam konteineram aizstājot piecus metāla atkritumu konteinerus. Putnu piekļuve šajos konteineros esošajai barībai ir ļoti apgrūtināta. Salīdzinoši vieglāk barību ir iegūt no vairāk nekā 200 Valmierā uzstādītajām atkritumu urnām, kas paredzētas ārpus mājām radušos sadzīves atkritumu savākšanai. Taču arī daļa šo urnu ir aprīkotas ar vāku, apgrūtinot putnu piekļuvi urnu saturam.
