Valmieras Ziņas

Valmieras puikam Emilam Melderim – 135

Lasīšanas laiks: 4 min

Latviešu tēlnieks, grāmatu grafiķis un mākslas pedagogs, viens no latviešu tēlniecības pamatlicējiem Emils Melderis (Jēkabs Emils Millers) dzimis 1889. gada 27. maijā Rencēnu pagasta Baložu muižas “Speļģos”, saimnieku Jēkaba un Edes Milleru ģimenē. Kad 1826. gadā zemniekiem Vidzemē deva uzvārdus, dzimtas pārstāvji – dzirnavnieka (meldera) Viļuma dēli – tēva piemiņai viņa amata vācisko nosaukumu Mȕller (Melderis) pieņēma par dzimtas uzvārdu. Vāciskojums ar latvisko uzvārdu “Melderis” tika nomainīts 20. gadsimta 20. gados, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.

Pēc Rencēnu pagasta skolas absolvēšanas 1901. gadā  E. Melderis mācījās Valmieras apriņķa skolā, kuru pabeidza 1907. gadā. No 1905. gada viņa zīmēšanas skolotājs bija Teodors Ūders, kura ietekmē E. Melderis sāka sistemātiski gleznot un zīmēt arī ārpus klases darbiem skolā. Pēc T. Ūdera ieteikuma E. Melderis mācījās Venjamina Blūma privātajā zīmēšanas un gleznošanas skolā Rīgā un lielrūpnieka barona A.Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, kur mācījās tēlniecību pie mākslinieka reālista Matveja Čižova un plastiskās veidošanas pedagoga Gustava Šķiltera. Pirmais pasaules karš liedza iespēju pilnvērtīgi pabeigt mācības un kandidēt konkursā, lai iegūtu stipendiju ar ceļojuma tiesībām tālākām mākslas studijām ārzemēs, kā arī izjauca nodomu iestāties un mācīties Pēterburgas arheoloģijas institūtā.

1915. gadā E. Melderi mobilizēja dienestam Krievijas armijā, pēc gada viņš absolvēja Pāvila kara skolas Pēterburgā četru mēnešu saīsināto kursu, iegūstot praporščika dienesta pakāpi. Pēc tam kā jaunākais virsnieks piedalījās pulku apmācībās Jekaterinburgā, Urālu centrālajā daļā.

1918. gada beigās E. Melderis atgriezās Latvijā, un 1919. gada pirmajā pusē Valmierā iesaistījās Ziemeļvidzemes mākslinieku apvienības “Baltā vārna” organizētajā mākslas dzīvē, kā arī bija Valmieras Tautas augstskolas tēlniecības studijas vadītājs un zīmēšanas skolotājs vidusskolā.

No 1919. līdz 1920. gadam viņš piedalījās Latvijas brīvības cīņās, bija Latvijas armijas virsnieks. Cēsu kaujās Raunas krastos cīņās ar vācu landesvēru guvis ievainojumu.

1924. gadā E.Melderis ar Kultūras fonda stipendiju pirmo reizi devās uz Parīzi, lai pievērstos Rietumeiropas modernās mākslas un franču avangarda studijām. Parīzē viņš sastapās ar vairākiem ievērojamiem māksliniekiem, arhitektiem un dizaineriem. Otrreiz E.Melderis zināšanas Parīzē papildināja 1928. gadā.

E. Melderis daudz laika veltīja pedagoga darbam, strādādams par zīmēšanas skolotāju vispārizglītojošās skolās, vadīja Rīgas Tautas augstskolas tēlniecības studiju un vienlaikus savu privāto tēlniecības studiju. Bija Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras un Tēlniecības katedras vadītājs, bet no 1947. gada viņš bija Latvijas Mākslas akadēmijas profesors.

No 1930. līdz 1938. gadam viņš bija Rīgas mākslinieku grupas biedrs un piedalījās grupas izstādēs: Oslo, Stokholmā, Maskavā, Ļeņingradā (Sanktpēterburga), Briselē, Parīzē, Londonā. No 1944. gada E. Melderis bija LPSR Mākslinieku savienības biedrs.

E. Melderis strādāja stājtēlniecībā, monumentālajā, memoriālajā tēlniecībā un grāmatu grafikā. Viņš veidojis žanriskas figūras, portretus un kapu pieminekļus. Viens no viņa agrīnajiem darbiem ir 1921. gadā kubisma ietekmē melnā slīpētā granītā kaltais rakstnieka Pāvila Rozīša portrets, kas uzskatāms par hrestomātiski klasisku kubisma stila paraugu latviešu mākslā.

Šķautņaini konstruktīvā kubisma manierē 1922. gadā kopā ar tēlnieku akmeņkali Vilhelmu Treiju granītā tika izcirsts senlatviešu karavīra tēls Neatkarības karā kritušo piemiņai Valkā. 1951. gadā pieminekli demontēja un kapus nolīdzināja, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas atjaunoja.

20. gadsimta 30. gados agrīnā kubisma posma tektoniskie principi pārauga klasiskam reālismam raksturīgā izteiksmē. Tematiski izcelta cilvēka un darba attiecību spriedze smagu darba ainu attēlojumā. Darba prototipi bija vienkārši lauku darbu darītāji: maisa cēlāji, akmeņu lasītāji, linu sukātāji.

Pēc Otrā pasaules kara, 20. gadsimta 50. gados, E. Melderis no modernista kļuva par vienu no stingrākajiem sociālistiskā reālisma ieviesējiem, ļaujot daiļradē dominēt padomju okupācijas ideoloģijai, bet 20. gadsimta. 60. gados viņa daiļradē būtisks bija portreta žanrs – mākslinieka T.Ūdera portrets, mākslinieka Ģ.Eliasa krūšutēls, tēlnieka T.Zaļkalna portrets, komponista E.Dārziņa portrets un citi.

20. gadsimta 30. un 40. gados E. Melderis pievērsās arī grāmatu ilustrācijām. Viņš darinājis ilustrācijas A.Pumpura eposam “Lāčplēsis” (1936. gada izdevums), A.Grīna grāmatai “Zemes atjaunotāji” un vairākiem A.Austriņa stāstiem.

Mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Tukuma muzeja kolekcijās, kā arī privāti.

Latvijas tēlniecības vēsturē E.Meldera vārds ir nozīmīgs ar savam laikam novatorisku skulptūru saturisko un jo īpaši formas risinājumu. Latvijas mākslas vēsturē E. Melderis bija vērienīgs tēlniecības reformators. Mākslinieka daiļrade un mākslas pedagoga darbs Latvijā starpkaru periodā veicināja specifiski latviskas profesionālās mākslas izveidošanos par patstāvīgu un neatkarīgu mākslu ar ievērojamu 20. gadsimta modernisma ietekmi.

E. Melderis radošās darbības laikā saņēmis arī vairākus apbalvojumus, bet viņa piemiņa iemūžināta 1981. gada novembrī Valmierā uzstādītajā jaunās tēlnieces Timiānas Munkēvicas dinamiskajā skulptūrā “Valmieras puikas”, kurā atveidotie trīs jauniešu tēli ietver netiešas prototipu norādes – romāna autors Pāvils Rozītis un viņa laikabiedri rakstnieks Linards Laicens un tēlnieks Emils Melderis. Kopš 2006. gada skulptūra atrodas pie Vidzemes Augstskolas.

E. Melderis mūžībā devās 1979. gada 29. aprīlī 89 gadu vecumā, apbedīts Rīgas 1. Meža kapos.

Avots: Nacionālā enciklopēdija

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (reģ. nr.90001834941) izsludina konkursu uz šādu ierēdņa amatu: vecākais inspektors/e (uz nenoteiktu laiku, darba vieta "Agroserviss", Kauguru pagasts, Valmieras novads, LV- 4224; izbraukuma darba pienākumu veikšana Valmieras un Limbažu novados). Prasības amata pretendentiem: augstākā izglītība atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām vēlama praktiskā vai profesionālā darba pieredze inženierzinātnē vai lauksaimniecības mehanizācijā vismaz trīs gadi vēlama pieredze administratīvo aktu sagatavošanā teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes B kategorijas autovadītāja apliecība (papildus kategorijas vai traktortehnikas vadīšanas apliecība tiks uzskatītas kā priekšrocība) prasme strādāt ar standarta biroja programmatūru un datu bāzēm Galvenie pienākumi: traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas un pārreģistrācijas veikšana traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskašu veikšana traktortehnikas vadītāju eksaminācija un vadītāja apliecību izsniegšana un apmaiņa traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības vietu kontrole konsultāciju sniegšana Piedāvājam: dinamisku un aizraujošu darba vidi apmācību, uzsākot pildīt amata pienākumus pieredzējušu kolēģu (mentoru) atbalstu un praktiskas apmācības, lai veiksmīgi iekļautos darba procesos bruto mēnešalgu no 1600 euro (uzsākot pildīt amata pienākumus atbilstoši kvalifikācijai un kompetencēm ) līdz 1736 euro (pēc pārbaudes laika beigām atbilstoši individuālās mēnešalgas novērtēšanas kritērijiem ) profesionālās izaugsmes iespējas sociālās garantijas (veselības apdrošināšana, beidzoties pārbaudes laikam u.c.) Ja vēlies pieteikties konkursam, lūdzu aizpildi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras mājas lapas sadaļā Pieteikuma anketa (ierēdnis) atrodamo Pieteikuma anketa (ierēdnis) un nosūti to līdz 2026. gada 4. decembrim uz e-pastu: vakance@vtua.gov.lv vai sūti pa pastu Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010 ar norādi: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Konkursam_TUD_vec_inspektors_Vidzemes reģiona nodaļā. Informējam, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, atbilstoši personas datu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, reģ. Nr. 90001834941, Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, e-pasta adrese: pasts@vtua.gov.lv. Plašāk ar personas datu apstrādi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā Jūs varat iepazīties tīmekļa vietnē (www.vtua.gov.lv), sadaļā “Privātuma politika”. * Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sazināsies ar tiem pretendentiem, kuri tiks izvirzīti uz nākamo konkursa kārtu. Profesija: VECĀKAIS INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Agroserviss, Kauguru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-12-04 Kontaktpersona: vakance@vtua.gov.lv Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri