Lasīšanas laiks: 3 min
20.jūnija agrā rītā Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas komanda “RoboQuick” (Rolands Brēža, Dāvis Krasts, Rūta Vildere, Matīss Gundars Melderis un Pauls Odins Šmits) izlidoja no Rīgas lidostas, lai dotos uz Itāliju un piedalītos starptautiskā Eiropas Kosmosa aģentūras organizētā konkursā “CanSat 2022”.
Dalību nacionālajā konkursā kārtā komandas sāka jau 2021. gada decembrī. Ar pašu veidotu satelītu dzērienu bundžas izmērā visām komandām bija jāveic sacensību organizatoru izvirzītais mērķis – salīdzināt gaisa spiediena maiņu atkarībā no augstuma, kā arī jāizvirza pašiem savs sekundārais mērķis. Komanda “RoboQuick” par savu mērķi izvēlējās gaisa kvalitātes un piesārņojuma noteikšanu, īpašu uzmanību pievēršot ziedputekšņu koncentrācijai dažādos augstumos. Šāds pētījums mums šķita aktuāls, jo pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk cilvēku cieš no dažāda veida ziedputekšņu alerģijām.
Starptautiskais konkurss notika nelielā Itālijas pilsētiņā Castel San Pietro Terme, netālu no Boloņas. Konkurss ilga piecas aizraujošas un notikumiem pilnas dienas, sākot ar komandu prezentācijām atklāšanas ceremonijā, satelītu tehnisko inspekciju, “drop testu” (satelītu nometot ar dronu, tika pārbaudīts izpletņa ātrums), un tad jau galvenais notikums – satelītu palaišana ar Sierrafox DCLV raķeti, kas satelītus nogādāja apmēram 1000m augstumā un tad izmeta uz sāniem. Latvijas komandas veidotais satelīts tika uzšauts gaisā pārī ar lietuviešu komandas satelītu. Gan lidojuma, gan piezemēšanās fāze noritēja veiksmīgi, un komanda spēja satelītu atgūt bez problēmām. Lidojuma laikā gandrīz visi dati tika veiksmīgi gan saņemti bāzes stacijā, gan ierakstīti SD kartē. Izņēmums bija mitruma dati, kuru sensors nezināmu iemeslu dēļ nenostrādāja. Komanda šo problēmu atrisināja paņemot mitruma datus no zondes, kas tajā dienā bija lidojusi virs Boloņas. Sekoja saspringta nakts, kas tika pavadīta, analizējot datus un gatavojot noslēguma prezentācijas par satelītu misijām un iegūtajiem rezultātiem, un tad jau fināla prezentācijas un gluži nemanot klāt arī pēdējā diena – konkursa noslēguma ceremonija un apbalvošana.
Galveno balvu par labāko CanSat projektu ieguva Šveices komanda “YesWeCan”. Ar dažādām tehniskām ķibelēm konkursa gaitā saskārās gandrīz visas komandas, ne velti konkursa žūrijas priekšsēdētāja Vladimira Pletcera novēlējums visām komandām nākamajiem konkursiem bija “1. Backup (nodrošinies ar rezerves daļām); 2. Test test test (izmēģini); 3. “Check check check(pārbaudi). Tāpēc īpaši sirsnīga un cilvēcīga likās Luksemburgas komandai piešķirtā balva par neatlaidību – viņu satelīts, kā tas reizēm gadās, kopā ar čemodānu, kurā tas atradās, vispār neatlidoja uz Boloņu, bet pateicoties pašu neatlaidībai un citu komandu palīdzībai arī luksemburgiešiem izdevās veiksmīgi startēt sacensībās.
Kaut arī komanda “RoboQuick” šoreiz palika bez balvām, konkurss bija interesants un deva neatsveramu pieredzi gan komandas veidošanā un pienākumu sadalē, gan mērķu izvirzīšanā, tehnisko risinājumu meklēšanā un uzlabošanā, bet fināla sacensību laikā fantastiska pieredze bija arī satikšanās ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no visām Eiropas valstīs, viņu paveiktā iepazīšana, tikšanās ar ļoti iedvesmojošiem žūrijas pārstāvjiem un citiem konkursa darbiniekiem. Iegūtā informācija, zināšanas un pieredze noteikti noderēs gan dalībai citos konkursos, gan, domājot par savu nākotnes karjeru. Un nebija jau tā, ka tikai strādājām. Paguvām pagaršot fantastiski garšīgo itāļu saldējumu, pabūt netālajā akvaparkā, un pat upes krastā nosvinēt Jāņu vakaru kopā ar citu Eiropas valstu jauniešiem.
Komanda vēlreiz saka lielu paldies lieldraugiem AS “Valmieras Stikla šķiedra” gan par stikla šķiedru, kas nostiprināja satelīta korpusu, gan t-krekliem un pudelēm, kas lielajā karstumā ļoti noderēja, kā arī mentoriem Jānim Urtānam no “Kosmosa izziņas centra”, Andrejam Puķītim (robotbūves inženierim un amatieru raķešu konstruktoram) un skolotājai Intai Grabei.
