Lasīšanas laiks: 2 min
Valstij būtu jāatbalsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteņi, aģentūrai LETA pauda Valmieras novada pašvaldības Civilās aizsardzības un ugunsdzēsības dienesta vadītājs, domes deputāts Jānis Skrastiņš (JV).
Valmieras novada pašvaldība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) lēmumu par Mazsalacas un Strenču posteņu darbības īslaicīgu apturēšanu kā darbaspēka trūkuma situācijas risinājumu vērtē negatīvi.
Skrastiņš uzsver, ka, palielinoties attālumam no VUGD posteņa, samazinās palīdzības sniegšanas ātrums. Ja uz Strenčiem no Valmieras jebkurā sezonā var aizbraukt salīdzinoši ātri, jo ir labs ceļš, tad nokļūšana no Rūjienas uz Mazsalacu ir daudz sarežģītāka, jo ceļš ir līkumots un līdz ar to arī braukšanas ilgums palielinās.
Skrastiņš uzskata, ka tos VUGD posteņus, kuriem ir maz izbraukumu, varētu nodot pašvaldībai, lai pārveidotu par brīvprātīgo ugunsdzēsēju daļu, paredzot tam valsts finansējumu.
Vistuvāk Strenčiem ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju postenis Ēvelē, kas ir alternatīvs risinājums. “Valmieras novada pašvaldība jau līdz šim ir atbalstījusi gan brīvprātīgos ugunsdzēsējus ar dažādām apmācībām, gan arī VUGD posteņus. Kā piemēru varu minēt mazos Rūjienas un Naukšēnu VUGD posteņus, kuru īpašumā ir nodotas attiecīgi katram postenim divas ūdens cisternas, kas ir pašvaldības īpašums,” sacīja Skrastiņš.
Viņš uzsvēra, ka Valmieras novada pašvaldība sekos līdzi situācijai Strenčos un Mazsalacā, lai tā tiktu atrisināta pēc iespējas ātrāk un iedzīvotājiem nebūtu jāsatraucas par to, ka ārkārtas situācijā palīdzība varētu kavēties.
Kā vēstīts, VUGD īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tomēr iespēju robežās turpinās pildīt savas funkcijas.
Darbība tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas, Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes, Auces, Bulduru, Baldones, Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas, Strenču, Zilupes un Tilžas posteņos. Tas nenotiks vienlaicīgi, katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu – dažas dienas posteņi turpinās strādāt, bet citās dienās nedarbosies.
Darbības apturēšana nozīmē, ka posteņa darbinieki nedosies uz operatīvajiem izsaukumiem no konkrētā posteņa, bet no tuvākajām struktūrvienībām, bet posteņa komandieris turpinās pildīt savus pienākumus savā pašreizējā darbavietā.
Kā skaidroja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš, īslaicīgas apturēšanas ilgums būs atkarībā no posteņu ģeogrāfiskā izvietojuma un situācijas personāla jomā, proti, tas varētu būt no vienas dienas līdz divām nedēļām, kopā summējot līdz gada beigām. Darbības apturēšana notiks ar pārtraukumiem. Ja dienests varēs attiecīgajā dienā nodrošināt trīs cilvēkus dežūrmaiņā, tad viņi attiecīgi reaģēs uz izsaukumiem. Tāpat dienests ņems vērā, lai vienā reģionā vienlaicīgi nepārklātos tuvumā esošo posteņu darbības apturēšana.
Posteņu darbinieki atlaisti netiks, bet pārcelti uz citām VUGD struktūrvienībām, un VUGD centīsies nodrošināt savus pakalpojumus no citām struktūrvienībām. Tāpat dienests maksimāli centīsies nodrošināt darbinieku nogādāšanu līdz jaunajām dienesta vietām.
