Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 13.oktobrī, Valmieras muzejā ar Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītājas Artas Rozītes ievadvārdiem tika atklātas divas izstādes. Pirmajā stāvā – novadnieka Jāņa Staņislava Rozes portreti, bet otrajā stāvā – mākslinieku un dizaineru Karīnas Vītiņas un Mārtiņa Skujas izstāde „Mākslinieka vārds paliks vēsturē”. Muzeja vēsturē tā ir pirmā izstāde, kad izmantots mākslīgais intelekts.
Izstādes atklāšanā Mārtiņš Skuja aicināja viņu izstādi skatīties ar atvērtu prātu un humoru, jo dažādi joki bijuši arī klasiķa Rozes dzīvē, piemēram „Mēle” (ir vērts izlasīt aprakstus!). Katrā ziņā jaunie mākslinieki ir iedvesmojušies no Jāņa Staņislava Rozes un ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību un digitālo vidi savā veidā viņu atdzīvinājuši.
Muzeja vadītāja Iveta Blūma atzina, ka izstādei par Jāni Staņislavu Rozi gatavojušies jau sen, jo tā bija patiesa vēlme atskatīties uz vienu no mūsu novada kultūrzīmēm, personībām mākslā, kas ir nozīmīga arī šobrīd.
Jaunajiem māksliniekiem atvērtā ideja par mākslinieku kā personību, spēle ar un par Jāni Staņislavu Rozi bija izaicinājums. Tā ir kā sasaiste pagātnei ar tagadni un tagadnei ar nākotni.
Izstādes nosaukumā „Mākslinieka vārds paliks vēsturē” nav pieturzīmes. Kas iederētos vairāk – punkts, izsaukuma vai jautājuma zīme? Tas ir secinājums, šaubas vai pārliecība? Jānim Staņislavam Rozem šajā pavasarī bija 200 gadu jubileja, viņa portretus apbrīno arī mūsdienās. Vai arī Mārtiņa Skujas un Karīnas Vītiņas darbi paliks vēsturē, to nākamās paaudzes sapratīs pēc 100-200 gadiem…
Izstādē „Uzgleznots portrets. Jānis Staņislavs Roze” skatu piesaista ne tikai mākslinieka gleznotie portreti zeltītos rāmjos, bet arī viņa paša it kā saplaisājušais portrets un laikabiedru atziņas par mākslinieku. Ir vērts izlasīt rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa, zviedru mākslas profesora un citu cilvēku sniegtos vērojumus:
Ar savu kustīgo otu viņš katras sejas raksturīgāko fiksē ar tādu pilnību, ka viņa portrejām dažkārt piemīt šokējoša tuvība dzīvei.
Lauku zēns, kas dzimis krodzinieku ģimenē Valmieras apriņķa Caurumkrogā, kļuva par pirmo latviešu mākslinieku, kas Pēterburgas Mākslas akadēmijā ieguva akadēmiķa nosaukumu, kas pilnveidoja savas prasmes Vācijā un Francijā un kļuva par pirmo ievērojamāko latviešu portretistu:
..skaistais izskats, pievilcīgās manieres, labā valodu prasme un viņa gleznotāja talants atvēra tam visas durvis.
Izstādes būs apskatāmas līdz 17.novembrim, bet nākošajā nedēļā interesenti aicināti piedalīties vēl divās aktivitātēs, kas saistītas ar Jāni Staņislavu Rozi. Mākslas zinātniekam Aivaram Leitim jau 2012.gadā iznākusi monogrāfija “Leģendas hipotēze”, kas ir pētījums par mūsu novada portretistu, bet 19. oktobrī plkst. 16.00 Aivars Leitis mākslas cienītājus aicina uz lekciju par Jāni Staņislavu Rozi. Savukārt sestdien, 21.oktobrī, plkst. 10.00 (pieteikšanās līdz 19. oktobrim!) no Valmieras muzeja sāksies „Piedzīvojums ar Jāni Staņislavu Rozi”, kurā uz Caurumkrogu un citiem apskates objektiem visus aizvedīs Valmieras vēsturniece Ineta Amoliņa.
