Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 25.janvārī, Valmieras muzejā tika atklātas divas atšķirīgas, bet vienlīdz skaistas un interesantas izstādes – 1.stāvā iekārtota Ivetas Vecenānes tekstilizstāde „Zelta laipa”, bet 2.stāvā ar nosaukumu „Cilvēks” izvietoti dažādi laikmetīgās stikla mākslas darbi, kurus veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji un studenti.
Gadu mijā muzejs apmeklētājus priecēja ar Maijas Tabakas krāšņām lielformāta gleznām, tagad tikpat koši izceļas Ivetas Vecenānes gobelēni.
Izstādi atklāja Guna Medne, Valmieras muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja: Šī izstāde pierāda, ka arī sniegā, arī baltumā var ziedēt. Dzīparu pa dzīparam, krāsu pa krāsai tapuši šie darbi. Varbūt tieši tagad, kad baltais sniegs mijas ar pelēkumu un drēgnumu, bija īstais laiks cilvēkiem piedāvāt ko spilgtu, jo vasarā vai rudenī cilvēki ir pieraduši pie krāsu bagātības. Ivetas darbos satiekas Daugavas zilie ūdeņi, košas puķes un akmeņi, ir arī bēšīgi toņi. Te savijas kopā vilnas, lina, zīda un dzintara pavedieni.
Ivetas Vecenānes darbi Valmierā ir otro reizi. Muzeja izstāžu zālē gobelēni izvietoti pa apli, kur viens otram blakus atrodas visvecākais darbs „Lūzums” (1991) un visjaunākais – „Pagalmā” (2015), bet pa vidu izstāžu zālei stiepjas siltos toņos darinātais, 6 metrus garais sizala šūpuļtīkls. Bez lielajiem darbiem skatītājus priecē arī tikpat krāšņās rotas un lakatiņi.
Izrādās, Ivetai piemīt vēl kāds talants. Ir izdotas divas viņas stāstu grāmatas bērniem ar autores ilustrācijām – „Mans vectētiņš Antontiņš” un „Vectētiņš Antontiņš un mēs”. Uzrunājot klātesošos, bet jo īpaši jauniešus, Iveta aicināja:
Sava dzīve ir jādzīvo interesanti! Pasaule pieder drošajiem un neprātīgajiem! Es ticu sev un daru to, ko sirds aicina.
Par Ivetas drosmi un uzdrīkstēšanos, arī talantu un darba spējām šaubu nav. Atkarībā no izmēra lielie gobelēni top 2-4 mēnešu laikā, un tie cilvēkus priecējuši izstādēs daudzās pasaules valstīs – Francijā, Ķīnā, Krievijā, Somijā un citur.
Izstāžu zāles 2.stāvā muzeja apmeklētāji var iepazīties ar daudzveidīgiem stikla mākslas darbiem. Liela daļa autoru bija ieradušies uz atklāšanu un daudziem no viņiem šī bija pirmā izstāde. Guna Medne priecājās, ka Valmieras muzejam ar Latvijas Mākslas akadēmiju izveidojusies ilga un radoša sadarbība, tāpēc nākotnē cer satikties ar jaunajiem māksliniekiem viņu personālizstādēs un dzirdēt viņu veiksmes stāstus.
Iepazīstinot ar izstādi, ASV profesors Maikls Rodžers un Ance Stīpniece uzskata, ka
stikls ir ļoti īpašs un sarežģīts materiāls ar spēcīgu enerģiju. Izstādes darbi ir laikmetīgi, tās ir jaunākās šīs mākslas tendences. Ļoti svarīgs ir tehniskais izpildījums, bet priekšplānā tomēr ir darba ideja.
Lai arī izstāde „Cilvēks” pieteikta kā stikla izstāde, tas nav tikai pliks stikls vien. Darbos iekļauts arī metāls, betons, pat bišu vasks un vulkāniskie ieži! Izstādē redzamas cilvēka rokas, kājas, lūpas, pirkstu nospiedumi… Svarīgi ir ne tikai apskatīt šos mākslas darbus, bet arī apstāties un nesteidzīgi izlasīt katra autora izteikto domu, jo katram darbam ir savs stāsts.
Sava veida televizoriņš jeb Cellulam (no latīņu val. – šūna) māksliniekam Tomam Cīrulim saistās ar cilvēku radīto troksni daudzdzīvokļu blokmājās, savukārt citā viņa darbā izskan dziļa filozofiska doma: Uzskatu, ka šī spēle, ko sauc par dzīvi, ir īss posms, kas pilns veiksmēm un neveiksmēm, no kurām mācāmies ikdienu. Arī Renātes Kalmikovas „Pirksta noslēpums” ir ar dziļu jēgu: Par cilvēku stāsta tas, ko viņš atstāj savā dzīves laikā. Pirksta nospiedums ir tā īslaicīgi vai mūžīgi atstātā pēda, kas liecina par cilvēka klātbūtni.
Krista Kononova iespaidojusies no klasiķa Rūdolfa Blaumaņa un viņai tapusi stikla konstrukcija „Nāves ēnā”, bet Ingunas Auderes darbs „Malvīne” kopā ar Imanta Ziedoņa citātu ir mīļš veltījums vecmāmiņai.
Stikla un tekstila mākslas darbus kopā savija Zane Sniķere, kas ar kokles skaņām bagātināja abas izstādes, bet pasākuma noslēgumā apmeklētāji estētisko baudu papildināja ar sāļiem pīrādziņiem un saldiem eklēriem, kā arī Valmiermuižas alus darītavā tapušajiem atspirdzinošajiem dzērieniem.
Abas izstādes apskatāmas līdz 23.februārim.
