Lasīšanas laiks: 3 min
Liekas, jaunais gads taču tikko sākās, bet nemanot pirmais mēnesis jau aizskrējis! Un tā piektdien, pēdējā janvāra pēcpusdienā, Valmieras muzeja Izstāžu nama 1.stāvā tika atklāta gleznotājas Baibas Apsītes izstāde “Jūra. Viļņu un gaismas simfonija”. Kā izstādes atklāšanā atzinās Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Arta Rozīte, parasti muzeja darbinieki paši noskata un uzrunā konkrētu mākslinieku, bet šī ir tautas ieteikta izstāde. Baiba dzimusi un mācījusies Valmierā – absolvējusi Valmieras 5.vidusskolu un Valmieras Bērnu mākslas skolu, tāpēc izstādes atklāšanā tauta ir klāt – Baibas klasesbiedri, skolotāji, kaimiņi, draugi un paziņas. Tagad Baiba dzīvo un strādā Saulkrastos, tāpēc laikam ir diezgan likumsakarīgi, ka jūra dažādos gadalaikos un dažādās noskaņās ir galvenā tēma mākslinieces gleznās.
Lai arī valmieriešiem ir sava Gauja, tomēr jūra daudziem no mums ir vilinājums ne tikai atvaļinājumā, bet jebkurā gadalaikā, tāpēc var piekrist mākslinieces teiktajam:
Jūra ir dižena dabas stihija, un tās mainīgā daba vienmēr valdzinājusi ļaužu dvēseles… Tā mēdz pārsteigt ar mainīgu plaša spektra emocionālo un vizuālo pieredzi. Jūra ar ūdens virsmas viļņu rakstiem, horizonta tālēm un bezgalīgo debess jumu virs tās savā noskaņu bagātībā ir mūžīgs iedvesmas avots glezniecībai, etīdēm un arī filozofiskam domas lidojumam.
Jā, Baibas darbos uzmanību piesaista ne tikai jūra, bet arī debesis un mākoņi, kam gleznās atvēlēta liela vieta. Ir rāmā jūra un bangojoši viļņi, ir lielformāta marīnas un 18 x 24 cm mazas glezniņas, ir saullēkti un saulrieti, bet, ieejot muzejā, kreisajā pusē skatiens apstājas pie naksnīgās jūras mēnesnīcā. Darbi tapuši vairāku gadu garumā, bet daudzas gleznas datētas jau ar 2025.gadu.
Izstādes atklāšanā Baiba Apsīte pateicas ikvienam, kas viņu ir atbalstījis, devis sajūtu: Es to varu! Atzinīgus vārdus viņa velta Birutai un Jānim Jansoniem, Indrai Cālītei, 5.vidusskolas pedagogiem, kas 80.-90.gados skolēniem devuši savu dvēseles siltumu un radījuši vērtību sistēmu. Paldies vārdus Baiba velta arī Izstāžu nama komandai, kas īsā laikā ir iekārtojusi šo izstādi un radījusi viņai fantastiskas sajūtas. Izstādes apmeklētājiem viņa dāvina arī kartītes – gleznu reprodukcijas.
Baiba atklāj, ka bez jūras viņai tuva ir otra gleznu sērija – “Ceļā sastaptie ziedi”. Tie var būt gan dāvināti, gan dārzā vai pļavā noskatīti. Skatoties uz izstādes apmeklētāju pasniegtajām ziedu buķetēm, jācer, ka arī šie ziedi nonāks ne tikai vāzēs, bet radīs iedvesmu arī jaunām gleznām.
Jūras noskaņu izstādē lieliski papildina arfa. Šis skaistais mūzikas instruments vēl nav skanējis izstāžu atklāšanā, bet šajā pēcpusdienā vairākus skaņdarbus virtuozi izpilda Elizabeta Lāce.
Muzeja direktore Iveta Blūma uzskata, ka jūras ainavas (marīnas) pazīstamas jau kopš glezniecības pirmsākumiem. Arī šajā janvāra pēcpusdienā viņa sajūtās iztēlojas seno Grieķiju vai Romu, kad tempļa pakājē skanēja arfa un bangoja jūra:
Jūras ainavā visvairāk var izpaust cilvēka jūtas – mieru, harmoniju, trauksmi… Šī būs tā izstāde, uz kuru var nākt atkal un atkal, meklējot jūras ainavā savu tā brīža dvēseles sajūtu.
Arī Madara Seile no Valmieras novada Kultūras pārvaldes uzskata, ka cilvēki, dzīvojot blakus upei, ir izsalkuši pēc jūras. Pateicoties Baibai, var nebraukt uz jūru, bet nākt uz izstādi.
Baibas Apsītes gleznu izstāde apskatāma līdz 26.martam, bet 14.februārī, Valentīndienā, Izstāžu nama 2.stāvā tiks atklāta vēl kāda izstāde – valmierietes Ievas Gertneres izstāde “Fimkas dienasgrāmata. Mīlestība”.
Ieva Gertnere jeb Fimka pazīstama arī kā tetovētāja un karikatūriste, bet Valmieras muzeja Izstāžu namā viņas gleznas top skatītāju acu priekšā. Arī šajā dienā muzeja apmeklētāji varēja sastapt pašu mākslinieci, vērot darbu tapšanas procesu, bet 14.februārī jau varēs novērtēt galarezultātu.
