Lasīšanas laiks: 4 min
Trešdien, 4.martā, Valmieras Kultūras centra vestibilā tika atklāta Gunta Iļķēna foto izstāde „Atrodi savu kalnu!”. Kā izstādes anotācijā raksta pats Guntis, tā nav vienkārša fotoizstāde. Tas ir meditatīvs projekts veselības atgūšanai. Nesteidzies, atrodi savējo, ej kalnos, pastaigājies, izpēti taciņas un nāc atkal. Atrodi, kurš ir tavējais!
Bez 32 kvalitatīvām un skaistām fotogrāfijām apmeklētājiem noteikti jāiepazīstas arī ar rāmīšos ieliktajām Gunta filozofiskajām pārdomām par dzīves jēgu, laimi, meditāciju un baudu. Tas viss lieliski papildina kalnu ainavas. Lasot izstādes anotāciju, nāk prātā domas par Svēto Trīsvienību vai trīs vaļiem, kas tur zemeslodi, tikai Guntim šī trijotne ir pavisam cita – kalni, fotogrāfija un medicīna.
Es braucu baudīt kalnus, es braucu baudīt dzīvi. Tā ir mana dzīves daļa. Kalni ir manas dzīves interešu slānis, meditācija un dzinulis vienlaicīgi. Bauda, aizrautība un azarts.
To pašu Guntis saka arī par fotografēšanu un medicīnu. Brīvo laiku Guntis pārsvarā pavada dabā ar fotoaparātu rokās, bet ikdienā ir nopietnais un atbildīgais ārsta darbs Vidzemes slimnīcā. Medicīnas jomā aizvadīti jau vairāk nekā 30 gadi. Runājot par cilvēku un veselību, Guntis akcentē domu, ka cilvēks nav tikai fiziskais ķermenis, viens no svarīgākajiem dzīves un veselības nosacījumiem ir būt šeit un tagad, jo arī Laime ir tikai šeit un tagad. Tai nevajag dzīties pakaļ, tā nav jāmeklē, bet nevajag arī palaist garām. Tā ir jāpamana un jāsajūt. Cilvēku lielākā kļūda esot bēdāties par neveiksmēm pagātnē un baidīties no nākotnes, tā lieki radot sev nevajadzīgu stresu.
Izstādes atklāšanā interesenti varēja gan lasīt, gan klausīties foto mākslinieka dzīvo vārdu, tāpat arī domās pastaigāties pa kalnu takām, klausoties meditatīvu mūziku. Liekas, viss jau ir kādreiz dzirdēts, kaut kur lasīts, bet joprojām atkal un atkal ir jāaizdomājas par dzīves jēgu. Mūsdienās ļoti bieži tiek runāts par jēgpilnu mācīšanos, jēgpilnu sadarbību utt. Guntim ir savs skaidrojums:
Piepildīt dzīvi ar jēgu. Tas nozīmē – nevis nepārtraukti pilnveidoties, attīstīties, bet gan dzīvot savam priekam ar baudu. Baudīt kopā brokastis, kaifot par darbu, kas patīk, kaifot par saullēktu, garšīgu kafiju, savu seriālu, pastaigu lietū…
Dzīves jēga ir dzīvot un baudīt dzīvi šeit un tagad. Var iemācīties dzīvot tā, lai no rīta pamostos apmierināts, ar prieku par rītu, ar prieku par sevi. Ir tikai jāsāk mīlēt sevi un dzīvi, bez īpašiem nosacījumiem un prasībām.
Vērtīgas pārdomas lasāmas arī rāmītī „Par laimi”, kas, manuprāt, sasaucas ar latviešu teiku par Dievu un cilvēka radīšanu. Iepūšot cilvēkam dzīvību, Dievs esot teicis: „Tev būs labu redzēt, labu dzirdēt un labus darbus darīt!” Guntis to izvērsis plašāk:
Laime ir lēmums dzīvot un justies labi. Lai justos labi, ir jāredz labais, jāsajūt un jāpiedzīvo labais. Laime ir pozitīva attieksme pret sevi, saviem tuviniekiem, apkārtējo pasauli un darbu.
Arī bauda ir sajūtas ar pozitīvu nokrāsu. Tā ir prieka gūšana no dzīves. Ir jāmācās baudīt, tam ir jāatlicina laiks.
Ir gan arī cilvēki, kas visur pamana tikai negatīvo. Guntis uzskata, ka mēs redzam to, ko gribam redzēt.
Baudai un pozitīvām noskaņām laiku šajā darbdienas vakarā bija atlicinājis gan Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners, gan kultūras darba organizatore Agnese Lutce, kuri atzinīgi novērtēja skaisto izstādi, kas gandrīz mēneša garumā priecēs gan pašus kultūras centra darbiniekus, gan citus valmieriešus un pilsētas viesus. Gunti kuplā skaitā bija ieradušies sveikt arī foto biedrības „Valmieras atspulgs” dalībnieki ar tā vadītāju Alekseju Koziņecu priekšgalā. Spiežot roku, Aleksejs atzina: „Nav, kur piesieties!” Savukārt no radu pulciņa apsveikumā izskanēja patiesi vārdi: „Par kalniem skaistāki var būt tikai kalni!”
Jāteic, ka izstādes vaininieks ne tikai saņēma apsveikumus, bet tos dalīja arī citiem. Katrs interesents varēja izvēlēties savu kalnu no izstādē redzamajām ainavām, tikai krietni mazākā formātā – 10×15 cm.
Fotografējot kalnus, Gunta mērķis nav sasniegt augstākās virsotnes. Viņš nekāpj augstāk par 3 kilometriem, bet bauda kalnus, kas paslēpušies dūmakainos mākoņos, saskata zilas ezeru acis kalnu ielejās, pamana ganāmies aitas un ziedam krokusus kalnu pļavās. Gunta fotogrāfijās var aizceļot uz Franciju, Vāciju, Fēru salām, uzkāpt Itālijas Alpos, Katalānijas Pirenejos, Slovākijas Tatros…
Izstāde apskatāma līdz 30.martam.
Laime slēpjas arī grūtību pārvarēšanā un paveiktajā. Paša radītais cilvēku dara laimīgu, tā var būt fotogrāfija, maize, zīmējums, dzejolis, māja… Tāpat svarīga ir sevis pieņemšana – esi tāds, kāds esi.
