Lasīšanas laiks: 3 min
2023. gada vasarā norisināsies XXVII Vispārēji latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Zīmīgi, ka nākamajā gadā aprit 150 gadi kopš pirmajiem vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kuri Rīgā norisinājās tālajā 1873. gadā. Par pašiem pirmajiem dziesmu svētkiem pagaidām varam uzzināt tikai no dažām vēstures liecībām, bet jau nākamajā gadā par šo notikumu stāstīs spēlfilma ”Zeme, kas dzied”.
Kādu laiku atpakaļ ziņojām, ka filmas radošā komanda devusies uz Valmieras estrādi, lai aplūkotu Valmieras estrādi kā vietu, kur tiks rekonstruēts Ķeizardārzā notikušais koncerts 1873. gadā.
Nu, 14. augustā pienākusi arī pati filmēšana. Lai gan sākotnējais plāns bija Valmieras estrādi piepildīt ar 1000 masu skatu dalībniekiem, kuri atveidotu koristus un koncerta skatītājus, tveicīgajā augusta svētdienā Valmieras estrādi piepilda vien daži simti masu skatu dalībnieku. Lēmums samazināt plānoto aktieru skaitu pieņemts balstoties uz Covid-19 saslimstības rādītāju palielināšanos.
Valmieras estrāde filmēšanas vajadzībām tika pielāgota ar īpašu īstermiņa pirmo Dziesmu svētku būves rekonstrukciju, kas savu gala tēlu iegūs ar datorgrafikas palīdzību. Filmas mākslinieks Mārtiņš Kalseris radīja skici atbilstoši vēsturiskajām liecībām.
Svētdien Valmierā arī pirmo reizi filmēšanas laukumā izskanēja “Rīga dimd” Jāņa Cimzes oriģinālajā apdarē, radot īstu Dziesmu svētku noskaņu.
Kā brīvprātīgie masu skatos piedalījās arī virkne goda viesu – bijušais Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, kā arī vairāki bijušie kultūras ministri, to skaitā Ints Dālderis, Eiropas parlamenta deputāte Dace Melbārde, Ramona Umblija, Ojārs Spārītis, Karina Pētersone un Žanete Jaunzeme – Grende, goda viesu rindas kuplināja arī citi pazīstami mākslas, kultūras un sabiedriskie darbinieki.
Margaritas Germanes foto
Filmas skaņu celiņam kordziesmu “Rīga Dimd” ieskaņojis Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā dziesmu, kurai Valmieras estrādē pievienojās brīvprātīgo aktieru koris. Filmas vajadzībām papildu mūzikas ieraksti augusta nogalē tiks veikti arī Mežaparka estrādē. Diriģents Māris Sirmais filmā “Zeme, kas dzied” attēlo Indriķi Zīli – pirmo Dziesmu svētku virsdiriģentu.
Margaritas Germanes foto
Filmēšanas laukumā aprunājāmies arī ar vienu no aktieriem – mūziķi Nauri Brikmani.
Nauris Brikmanis spēlfilmā atveido Krišjāni Kalniņu (bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. Pirmās Tautas atmodas darbinieks, ilggadējs Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks). Kā stāsta vēstures liecības, Krišjānis Kalniņš bijis nozīmīgs personāžs tieši Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku organizēšanā, jo viņš bijis viens no tiem, kurš uzstājis, ka šādiem svētkiem jānotiek un uzņēmies kārtot arī svētku organizēšanas finansiālos aspektus.
’’Krišjānis Kalniņš bijis ļoti gudrs, inteliģents cilvēks, bet ar labu humora izjūtu’’ un kā smejas Nauris Brikmanis, tas lieliski sakrīt ar to kāds ir viņš.
Dziesmu svētki ir milzu vērtība, ne velti 2003. gadā svētkus atzina par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, un kā atzīst Nauris Brikmanis, ir fantastiski, ka par šo būtisko notikumu, pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, tiek uzņemta filma un ir prieks būt daļai no tās.
Filmas “Zeme, kas dzied” filmēšana turpināsies rudenī, savukārt ziemā paredzēti pēcapstrādes darbi, lai jau 2023. gada vasarā jaunā vēsturiskā spēlfilma nonāktu pie skatītājiem vienlaikus ar grandiozo Dziesmu svētku 150. jubileju.
