Valmieras centrā arvien lielākā prioritāte būs gājējiem un velobraucējiem (2)

Lasīšanas laiks: 4 min

Valmierā notikušās Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros 19.septembrī  “Ar velo uz darbu dienā” valmierieši un pilsētas viesi laukumā pie tirdzniecības centra “Valleta” tika uzrunāti sniegt ierosinājumus un vērtējumu Valmieras pilsētas transporta infrastruktūrai. Iedzīvotāju viedokļu un ideju noskaidrošana turpinājās arī “Dienā bez auto” 21.septembrī, kad valmieriešiem tika prezentēta arī iespējamā Ziloņu ielas pārbūve par Teātra laukumu. Ceturtdien, 10. oktobrī,  Valmieras muzejā tiks prezentēts ierosinājumu apkopojums, skaidrojot iespējas to īstenošana.

Kopumā aptaujas dalībnieki pozitīvi novērtējuši Valmieras transporta infrastruktūru un pauduši arī atbalstu Ziloņu ielas pārbūves projektam.

Aptaujātie pauduši daudz ierosinājumus par veloinfrastruktūras uzlabošanu. Tika saņemti ierosinājumi nodalīt gājēju ietves no veloceliņiem, uzlabot veloceļu tīklu, uzlabot velonovietņu kvalitāti un pieejamību, kā arī rūpēties par velobraucēju un gājēju izglītošanu. Vairāki jaunieši ieteikuši, ka Valmieras centrā būtu jāizveidot velosipēdu, elektrovelosipēdu un elektroskrejriteņu nomu, lai mudinātu pārvietoties videi draudzīgi.

Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes struktūrvienības “Pilsētplānošanas nodaļa” arhitekta palīdze Marta Katana atzina, ka pašvaldības ir apzinājusi šīs problēmas un strādā pie to risināšanas. Viņa piekrīt, ka gājējiem un velobraucējiem ir skaidrāk jānorāda sava telpa, taču pilnībā nodalīt gājēju ietves no veloceliņiem daudzviet Valmierā nebūtu lietderīgi, jo satiksmes intensitāte nav augsta.

„Tā ir pašu braucēju izvēle. Velosipēdisti, kuri brauc ātri, var droši pārvietoties par brauktuvi, bet lēnākie var braukt pa ietvi, netraucējot gājējus. Valmierā uz apvienotajiem gājēju-velosipēdistu celiņiem mēs praktizējam savas telpas ierādīšanu velobraucējiem ar sarkano bruģakmeni, taču šāds risinājums neatbilst likumdošanā noteiktajiem standartiem, tādēļ tam ir rekomendējoša loma. Ja gājēji un velosipēdistu ņemtu vērā šo ieteikumu, konfliktsituāciju  būtu mazāk. Taču jāatzīst, ka situācija pamazām uzlabojas,”  sacīja pašvaldības pārstāve. Viņa uzsvēra, ka

Valmierā nav plānots veidot atsevišķus nodalītus veloceliņus. Vietās, kur ielas izmēri to pieļauj, arī turpmāk tiks veidotas ar sarkanu bruģi klātas joslas īpaši velosipēdistiem. Taču šaurākās ielās atsevišķas velojoslas visdrīzāk neparādīsies.

Vēl Marta Katana atklāja, ka pašvaldība strādā pie atsevišķu veloceliņu izveides pilsētā, kas atradīsies nevis uz ielām, bet gan zaļajās atpūtas zonās. Viens no šādiem veloceliņiem tiks izveidots iecerētajā Gaujas krasta promenādē.

Iedzīvotāju aptaujas jau vairākus gadus identificē problēmu, ka Valmierā ir nepietiekams velonovietņu skaits  un daļa no esošajām neatbilst labās prakses piemēram, respektīvi, velonovietnei nevar pieslēgt velosipēda rāmi.

Pašvaldības pārstāve apstiprināja, ka arī šī problēma ir apzināta, taču viņa skaidroja, ka nav iespējams pilsētā vienlaikus nomainīt visas vecās velonovietnes.

Pie visiem jaunajiem objektiem tiek uzstādītas arī jaunā tipa velonovietnes. Starp šiem objektiem ir jaunie īres nami, Ģīmes dabas taka, Vecpuišu parks, Skatu terase Atpūtas parkā un citi. Tāpat šoruden jaunas velonovietnes paredzēts uzstādīt pilsētas centrā ielu malās.

Marta Katana skaidroja, ka velonovietnes  pašvaldība var uzstādīt uz tai piederošās zemes, savukārt par velonovietņu uzstādīšanu pie veikaliem un citiem privātiem objektiem atbild to īpašnieki. Pašvaldība un sabiedrība var tikai mudināt īpašniekus uzstādīt velonovietnes, tādējādi rūpējoties arī par savu klientu ērtību. Pašvaldība plāno vairāk informēt uzņēmējus, kādas ir vadlīnijas kvalitatīvu un drošu velonovietņu uzstādīšanai.

Aptaujas dalībnieki pauduši savu viedokli arī par autotransportam paredzēto infrastruktūru. Valmierieši uzsvēruši, ka nepieciešams veikt grantēto ielu remontu Jāņparkā un citviet pilsētā, jo slapjajā laikā un ziemā daudzas no šīm ielām ir ļoti sliktā stāvoklī. Tāpat tika saņemti komentāri par autostāvvietu trūkumu pilsētas centrā.

„Viens no risinājumiem ir būvēt lielākus stāvlaukumus un platākas ielas, taču daudzu pilsētu piemēri visā pasaulē pierāda, ka ilgtermiņa risinājums ir iedzīvotāju paradumu maiņa. Jo labāk piemērota infrastruktūra automašīnām, jo vairāk to būs pilsētā. Taču mūsu mērķis nav pārvērst visu Valmieras centru par lielu stāvlaukumu.

Ir jāpanāk, ka iedzīvotāji pārvietojas kājām, brauc ar velosipēdiem un izmanto sabiedrisko transportu, tādējādi samazinot transporta skaitu pilsētā. To var izdarīt, attīstot piemērotu infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem, novirzot autotransportu no centra,” skaidroja Marta Katana.

Pašvaldības speciāliste atzina, ka Valmierā taps arī jaunas autostāvvietas, taču to būvniecība nebūs prioritāte. Turklāt ir jāpanāk, lai autostāvvietas pilsētas centrā būtu pieejamas veikalu un iestāžu klientiem, nevis tiem, kuri noliek savu transportlīdzekli uz visu dienu, tādēļ ir ieviests laika limits. Ja ir vajadzīgs uzturēties centrā visu dienu, transports ir jānovieto nedaudz tālāk no centra un jāmēro ceļš kājām.

Aptaujas dalībnieki arī norādījuši, ka jāuzlabo sabiedriskā transporta sistēma pilsētā, labāk pielāgojot autobusu kursēšanas grafiku un nodrošinot labāku informāciju par maršrutiem. Aptaujātie uzskata, ka transporta maršrutu shēma ir sarežģīta un cilvēkam no malas grūti uztverama.

Tāpat valmierieši atzina, ka pie gājēju pārejām pilsētā mēdz veidoties bīstamas situācijas. Marta Katana skaidroja, ka šīs vietas pašvaldība ir apzinājusi, un vairākas no pārejām ir aprīkotas ar papildu drošības elementiem  – apgaismojumu, atstarojošām zīmēm, „guļošajiem policistiem”, drošības saliņu brauktuves vidū.