Lasīšanas laiks: 3 min
Līdz šim Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā dabas skaitītāji ir kartējuši saldūdeņus, atklājot divu veidu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus – Gaujā konstatēts upju straujteču un dabisku upju posmu biotops, kā arī Gaujas vecupēs – eitrofu ezeru ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu klāju biotops. Šobrīd ir uzsākta ceturtā, noslēdzošā, dabas skaitīšanas sezona, kurā eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā līdz oktobrim apsekos dabas vērtības 78 Latvijas novados, to skaitā arī Valmieras pilsētā, kur galvenokārt tiks aplūkoti meži.
Dabas skaitīšanā Latvijas teritorija ir sadalīta 495 kvadrātos, un eksperti apsekošanu veic katru gadu noteikto kvadrātu ietvaros, nevis novadu teritoriju robežās. Tādēļ biotopi – ilglaicīgi veidojušās un pareizi apsaimniekotas teritorijas, kurās sastopama lielāka dabas daudzveidība – līdz šim Valmierā ir skatīti pavisam nedaudz (sk. karti).
Lai veicinātu vērtīgo biotopu saglabāšanu ilgtermiņā, būtiskas ir zemes īpašnieku zināšanas par šādu vērtību sastopamību īpašumā. Jo tās veidojušās gadu desmitiem, pat simtiem, bet to izzušanai nepieciešamas vien dažas stundas, piemēram, ezera vai upes gultni padziļinot ar ekskavatoru, simts gadus pareizi apsaimniekotu pļavu, kurā ir sastopama liela bioloģiskā daudzveidība, vienu reizi uzarot utt.
Zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), tostarp arī pašvaldībām, ik gadu pirms biotopu kartēšanas sezonas uzsākšanas uz to deklarētajām adresēm ir izsūtītas informatīvas vēstules par apsekojumiem. Tajā norādīts apsekojamās zemes vienības kadastra apzīmējums, ikvienam ekspertam izsniegtās identifikācijas apliecības paraugs, kā arī dažādas papildinformācijas iespējas.
Dabas vērtību apsekošanu ietekmē arī pati daba un laikapstākļi, piemēram, 2017. gada ilgstošās lietavas un plūdi un 2018. gada maija un jūnija mēnešu sausums aizkavēja sezonu lauku darbu izpildi, jo laikapstākļi neļāva apsekot vairākas biotopu grupas. Šīs teritorijas plānots apsekot šogad.
Biotopu kartēšanā būs iesaistīti vairāk nekā simts eksperti, kuri dabā apsekos plānotās teritorijas, aizpildīs anketu, atzīmējot redzamās sugu sabiedrības un biotopa robežas kartē, ievērojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināto un Zemkopības ministrijas saskaņoto “ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodiku”.
Sezonas izskaņā visas aizpildītās anketas nonāks Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā, un pēc datu kvalitātes pārbaudes biotopu īpašnieki saņems informāciju par rezultātiem. No iepriekšējo sezonu iesniegtajiem datiem pašlaik ir pārbaudītas divas trešdaļas. Līdz ar īpašnieku apziņošanu, rezultātus pakāpeniski ievada Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub), kas pieejama ikvienam. Datu pieejamība digitālā formātā ļaus zemes īpašniekiem taupīt laika un finanšu resursus, kā arī atvieglos dažādu jautājumu risināšanu, atļauju saņemšanu utt.
Biotopu apzināšana ir viena no trim dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātēm. Visu aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023. gadam.
