Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 8.martā, godinot izcilo pianisti Jautrīti Putniņu un mākslinieku Gundabu Putniņu, Valmierā, Brīvības ielā 2, tika atklāta kultūrzīme “Roku pieskārieni”. Tā atrodas pie nama, kur dzīvojusi pianiste Jautrīte Putniņa (1929-2017) un viņas brālis, mākslinieks un sabiedriskās domas aktīvists Gundabs Putniņš (1931-2007). Kultūrzīmes atklāšanai izvēlēts zīmīgs datums – 8. martā Jautrītei Putniņai apritētu 90 gadi.
Pagājušajā gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Republikas Kultūras ministrija uzsāka Latvijas simtgades iniciatīvu “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts” deviņās republikas pilsētās. Arī Valmierā notika vairākas aktivitātes – pilsētas ekskursija “Brīvības stāsts Valmierā”, tika izveidota vides izstāde, kā arī norisinājās “Brīvības forums”. Arī kultūrzīme “Roku pieskārieni” ir tapusi iniciatīvas “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts” ietvaros.
Kultūrzīmes atklāšanā Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums uzsvēra, ka “Jautrīte Putniņa ir viena no Valmieras leģendām. Par tādu viņu uzskatīja gan neparastās personības dēļ, gan milzīgās darba mīlestības dēļ. Viņa, šķiet, mūziku ne tikai dzirdēja, bet arī saskatīja un sajuta. To apliecina arī viņas darba metodes – reizēm it kā rotaļājoties, reizēm esot stingrai. Viņa kopā ar domubiedriem rīkojusi “Senās mūzikas festivālus”, dārza koncertus, muzikālus uzvedumus. Viņa mums mācīja mūziku sajust, izdzīvot un piedzīvot. Šo brīvību garā Jautrīte Putniņa nepazaudēja dzīvē, kas diemžēl nesa arī rūgtus brīžus, Padomju laikā pianistei iestājoties par savu politisko pārliecību. Šīs ēkas, kurā dzīvojusi Jautrīte Putniņa un viņas brālis, sabiedriskās domas aktīvists Gundabs Putniņš, adrese ir Brīvības iela 2. Nams atrodas pašā ielas sākumā, un tas ir kā simbolisks sākums ceļā uz brīvību, neatkarību, brīvu domu un garu. Tādi bija Gundabs un Jautrīte – aktīvi pilsoniskās brīvības cīnītāji. Kultūras zīme, ko mēs šodien atklājam, turpinās mums par to atgādināt.”
Jautrītes Putniņas dēls Māris Putniņš atklāja interesantus faktus par pianistes pēdējiem dzīves gadiem. Viņa esot salauzusi roku, tādēļ gandrīz divus gadus nevarējusi spēlēt klavieres. Dēla mudināta, Jautrīte Putniņa sākusi pierakstīt atmiņas par savu dzīvi. Tagad viņas atmiņas ir pārrakstītas datorrakstā, kopumā ap 1000 lappusēm. Informācija ir sakārtota hronoloģiski, izrediģēta un sagatavota izdošanai grāmatā. Māris Putniņš cer, ka drīzumā tā tiks izdota. Viņš ir pārliecināts, ka mātes atmiņas būs interesanta lasāmviela visiem, kas interesējas par Valmieras un Latvijas vēsturi. Tajā varēs uzzināt gan par pirmās brīvvalsts periodu, gan par vācu un Padomju laikiem, arī par to, kāpēc Jautrītei Putniņai bija divdesmit gadus liegts publiski uzstāties. Savas pārliecības dēļ cietis arī viņas brālis Gundabs. Pirms izsūtīšanas uz Vorkutu Sibīrijā viņš priedē esot izslējis sarkanbaltsarkano karogu, ko divas dienas okupācijas varas pārstāvjiem nav izdevies noņemt. Kad Latvija sāka atgūt brīvību, Gundabs bija viens no tiem, kurš aktīvi līdzdarbojās Atmodas procesos. Viņš bija starp tiem, kurš pielika roku, lai tiktu novākts Ļeņina piemineklis.
Kultūrzīmi veidojis tēlnieks Kārlis Īle. Iedziļinoties Jautrītes Putniņas un Gundaba Putniņa dzīvesstāstos, viņam radies uzskats, ka abiem jāvelta diženāks skulpturāls veidojums, taču bijis uzstādījums izveidot kultūrzīmi. Tādēļ nācies strādāt šajā ietvarā, kas nav bijis viegli. Tomēr izejot cauri radošajām grūtībām, mākslas darbs ir kļuvis viņam ļoti tuvs, un tajā ieguldītā garīgā enerģija to padara līdzvērtīgu lielākam skulpturālam veidojumam. Izstrādājot ideju, tēlnieks daudz klausījies klaviermūziku Jautrītes Putniņas izpildījumā un iedziļinājies viņas brāļa dzīvesstāstā. Lai gan abu dzīves ceļi nav bijuši viegli, Kārlis Īle savā darbā gribējis uzsvērt vieglumu un viņu sirds gaišumu. Tādēļ darbs veidots no gaiša metāla. Mūzika ir vienojošais elements šajā kultūrzīmē. Rokas uz klavierēm simbolizē Jautrīti Putniņu. Tas bija mākslinieces galvenais instruments. Roku pozīcija uz taustiņiem nav izvēlēta nejauši. Tās ir Jāzepa Vītola darba “Variācijas par latviešu tautas dziesmas tēmu” pirmās notis. Savukārt fonā redzamais zīmulis, ota un akmens kalts ir norāde uz Gundabu Putniņu.
