Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 7.maijā, Valmieras Kultūras centrā tika demonstrēta dokumentālā filma “4.maija republika”. Pēc tās iesaistīties diskusijā aicināja Jānis Domburs, kurš ir arī filmas scenārija autors, un Ieva Pitruka, Latvijas kinematogrāfistu savienības pārstāve.
“4. maija republikā” tiek vērtētas Latvijas neatkarības atjaunotāju personības un viņu paveiktais, arī tiesiskums un godīgums elites un sabiedrības attiecībās. Filmā tiek skaidrota atsevišķu cilvēku un kopējā atbildība pret Latvijas valsti, informē Valmieras Kultūras centrā.
Filmā, kuru, kā klātesošajiem norādīja J.Domburs, maija mēnesī atteikusies rādīt Latvijas Televīzija, iekļautas intervijas ar Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, gan arī ar politiķiem, kuriem ir savs redzējums un skaidrojums par tā laika notikumiem Latvijā. Tiek pētītas un atspoguļotas demokrātijas un kapitālisma dubultspēles, kas norisinājušās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Ventspilī un Jelgavā dažādu iemeslu dēļ nav izdevies videomateriālu demonstrēt plašākai sabiedrībai, atteikumi saņemti arī no vairākām lauku teritorijām, informēja I.Pitruka.
J.Domburs norādīja, ka ir svarīgi izvērtēt pagātnes kļūdas un no tām mācīties, te liela ietekme ir arī sabiedrībai, kas nenoklusē par pāridarījumiem, bet sauc iesaistītos pie atbildības.
Uz jautājumu, kāpēc J.Domburs nedibina savu partiju, uzrunātais atbildēja:
“Mani ir aicinājuši daudzi, esmu visiem atteicis. Mana atbilde – darot šo darbu, politikā esmu visu laiku, bet otrā pusē. Lai izveidotu kaut ko, kas ir ilgāk nekā tikai četru gadu projekts, ar vienu cilvēku nepietiek, grūti teikt, vai varētu savākt šādu kompāniju. Pieredze žurnālistikā ir pietiekama, tāpēc, esot šajā pusē, iespējams, varu izdarīt vairāk.”
J.Domburs norādīja, ka katrā sasaukumā ir cilvēki, “kuriem ar sirdsapziņu viss ir kārtībā. Tomēr viņi ir bijuši skaitliskā mazākumā vai arī nav bijuši pietiekami spēcīgi, lai iestātos iekšējā opozīcijā. Tomēr labi organizēts mazākums var izjaukt neorganizētu vairākumu”.
J.Domburs aicināja kritiski izvērtēt pieejamo informāciju, norādot:
“Ja iedotu miljonu reklāmai, Saeimā varētu ievēlēt pat ziloni, pingvīnu un sniegavīru.”
Tāpat arī katram ir iespēja ietekmēt politiskos procesus:
“Darot žurnālista darbu, esmu sapratis, lai aizlektu līdz politikai augstās matērijās, jāsāk ar sīkām pārmaiņām ikdienā – nepievērt acis, ja redz kādas nejēdzības. Arī ar šo filmu gribēju pateikt, citējot vienu pasaku, karalis ir pliks, citējot otru – zilonis trauku veikalā traukus saplēsīs, t.i., kamēr neapzināmies, ka karali ir iespējams gāzt un ziloni no trauku veikala izvest, tikmēr arī nekas nemainīsies.”
J.Domburs atbalstīja arī kāda klātesošā ideju izmantot viegli uztveramu veidu, kā atgādināt cilvēkiem par dažādiem politikas skandāliem, jo Latvijā ir tendence ātri aizmirst notikušo, turpinot, kā bija norādīts filmā, kāpt atkal un atkal uz viena un tā paša grābekļa.
“Kopš Bankas Baltijas kraha, kad bija daudzskaitlīga iedzīvotāju neapmierinātības izrādīšana, var teikt, ka 12 gadus Latvijā nav bijis nopietnu protestu. Ja jaunieši vēsturi nezinās, tad viņus būs vieglāk apmuļķot, kad sapratīs, no kurienes aug kājas, būs jau par vēlu. Savukārt protestēt nekad nav par vēlu.”
Sanākušos interesēja J.Dombura viedoklis arī par Eiropas Savienību (ES) un tās kontroles iespējām, kuras var radīt zaudējumus vietējiem ražotājiem, kā arī par iespējam, esot ES sastāvā. Tāpat arī tika uzdots jautājums par kanāla krievu valodā ieviešanu Latvijas Televīzijā, pret kuru J.Domburs iebilda, norādot, ka drīzāk jānodrošina iedzīvotājiem saistoša informācija. Interesēja arī žurnālista skatījums par vārda brīvību un komentāriem internetā, analītisko žurnālistiku.
Dokumentālā filma “4. maija republika” tapusi ar Nacionālā Kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Sandensas institūta un “IDFA Bertha” fonda atbalstu.
