Lasīšanas laiks: 5 min
Karstos laika apstākļos mēs svīstam vairāk, un tā ir normāla organisma reakcija. Bet ir arī daudzi cilvēki, kuri svīst ne tikai karstumā un izjūt to kā smagu apgrūtinājumu. Par to, kad un kā svīstam, vai tas ir normāli un vai svīšana var radīt grūtības komunikācijā, saskarē ar pretējo dzimumu un liegt dalību dažādās aktivitātēs, rezultātā radot pašapziņas problēmas – tika skaidrots “Ipsen Pharma” veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā.
Cilvēki bieži vien nonāk situācijās, kurās jūtas neērti svīšanas dēļ. Turklāt svīšana dažkārt kļūst par tik lielu problēmu, kas neļauj pilnvērtīgi baudīt dzīvi. Pētījuma rezultāti liecina, ka 35% aptaujāto ir jutušies neērti komunicējot ar pretējo dzimumu svīšanas dēļ. Turklāt, vīrieši biežāk nekā sievietes ir saskārušies ar šāda veida neērtībām. Tikmēr gandrīz trešdaļai iedzīvotāju svīšana ir ietekmējuši arī pašapziņu (27%). Šajā jautājumā sievietes biežāk nekā vīrieši atzīmējuši minēto problēmu. Vienlaikus daļai aptaujāto svīšanas dēļ ir bijušas arī grūtības iekļauties sabiedrībā (15%) un tiekties pēc sasniegumiem profesionālajā ziņā (8%).
Aptaujas dalībnieki tika aicināti arī atbildēt, vai ir kādreiz izvairījušies vai nevarējuši piedalīties kādās aktivitātēs svīšanas dēļ. Vairums aptaujāto atbildēja noliedzoši, bet daļa aptaujāto jeb 13% norādīja, ka ir bijušas situācijas, kad viņi ir izvairījušies no dalības aktivitātēs svīšanas dēļ. Visbiežāk aptaujātie attiekušies no dalības spontānās ikdienas aktivitātēs (59%). Tikmēr 35% izvairījušies no fiziskiem kontaktiem (rokasspiediena, sadošanās rokās u.c.). Gandrīz vienlīdz daudz aptaujāto attiekušies no uzstāšanās publikas priekšā (28%), grupu nodarbībām (26%) un kafejnīcas apmeklējuma (25%).
Kā redzams, šķietami vienkāršs fizioloģisks process jeb svīšana var kļūt par iemeslu izolācijai no apkārtējiem – ģimenes, draugiem un paziņām, traucējot veidot normālas attiecības un piedalīties ikdienas aktivitātēs. Psihoterapeite Aina Poiša uzsver:
“Cilvēki ar savām nepilnībām dažkārt jūtas atsvešināti no sabiedrības. Domas par tām cilvēkus vajā visu laiku, tādēļ cieš visas viņa dzīves sfēras. Varam teikt, ka dzīve ir zemapziņas programmētas uzvedības fiziska izpausme.
Līdz ar to, mēs bieži vien iegūstam ierobežojošus un pašsabotējošas attieksmes veidus pašiem pret sevi. Zemapziņas spēks kļūst stiprāks par veselo saprātu. Dažkārt cēloņi jāmeklē ģimenē, jo kompleksi veidojas no tā, ka bērnībā neiemācāmies pieņemt sevi kā atšķirīgu no citiem. Līdz ar to notiek kauna, šaubu un vainas sajūtas pavairošana. Cilvēks iestrēgts vienā fāzē, kā rezultātā stresa hormoni un veģetatīvā sistēma uz šādas bāzes sāk dominēt.”
Aina Poiša skaidro, ka cilvēks, iekrītot šādā subjektīvās realitātes slazdā, nonāk izolācijā, kad vairs nekāda informācija neuzrunā, jo notiek apzināta aizsargāšanās. “Objektīvi skatoties, katram ir kāda nepilnība. Ja pieņemam sajūtu, ka ar mani tā ir, vieglāk pieņemt iespējamos resursus, kas tiek piedāvāti, un, ja cilvēks pats netiek galā, ir jāsaprot un jāredz, ka ir citi, kas var palīdzēt. Jāiznāk ārā no pašizolācijas! Kad cilvēks beidzot sāk kaut ko darīt lietaas labā, hormonu līmenis un veģetatīvā sistēma stabilizējas. Ir jārealizē sevi komunicējot par savām atšķirībām,” teic Aina.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka vairums iedzīvotāju jeb 98% ikdienā saskaras ar svīšanas problēmu un gandrīz katrs ceturtais piedzīvo svīšanu bez šķietama iemesla.
Visbiežāk svīšana tiek izjusta veicot fiziskas aktivitātes (88%) un paaugstinoties apkārtējai temperatūrai (80%), bet ceturtdaļa aptaujāto izjūt svīšanu emocionāla sasprindzinājuma brīžos. Ķermeņa daļa, kas svīst pirmā, protams, ir paduses (81%), bet gandrīz puse aptaujāto atzīmējuši arī galvu un seju (46%). Tikmēr katram piektajam aptaujātajam problēmas sagādā svīstošas plaukstas. Turklāt atklājot, kuru ķermeņa zonu svīšana parasti rada vislielāko diskomfortu, vairums aptaujāto jeb 67% atzīmēja paduses. Vienlaikus 35% aptaujāto vislielāko diskomfortu rada galvas un sejas svīšana.
Plastikas ķirurgs, Dr. Tālivaldis Krūmiņš norāda: “Mēs vairāk vai mazāk svīstam visi, un tā ir normāla organisma reakcija. Taču ir arī cilvēki, kuri regulāri svīst intensīvāk, un to sauc par hiperhidrozi. Tā viennozīmīgi ir slimība, kura ietekmē dzīves kvalitāti, nevis organisma atbildes reakcija vai kas cits. Ar hiperhidrozi sirgst apmēram 3% no visas cilvēku populācijas, Latvijā tie ir aptuveni 60 000 cilvēku. Vairāk slimo sievietes – 60%, bet vīrieši – 40%. Ja svīšana ir apjomīga, kad ar elementāriem higiēnas pasākumiem nepietiek, var izmantot botulīna toksīna injekcijas. Vielas iedarbības princips ir bloķēt nervu sistēmas impulsu uz sviedru dziedzeriem, kā rezultātā iespējams samazināt svīšanu apstrādātajās zonās uz 6 līdz 9 mēnešiem. Minēto metodi izmanto gan tādi cilvēki, kuriem ir problēmas ar pastiprinātu svīšanu, gan tādi, kuriem profesijas dēļ nākas būt kustībā, piemēram, baletdejotāji, aktieri, sportisti u.c., vai piedzīvot lielu psiholoģisku spriedzi, piemēram, uzņēmēji.”
Basketbolists Kārlis uzsver: “Plaukstas ir viens no maniem galvenajiem darba rīkiem, spēlējot basketbolu. Taču kļūstot vecākam tās sāka arvien biežāk svīst, kā rezultātā bumba slīdēja ārā no rokām. Tāpēc izvēlējos veikt botulīna injekcijas un ar rezultātu esmu patiesi apmierināts. Spēļu laikā varu koncentrēties uz uzvaru, nevis svīstošām plaukstām.”
Kā cīnīties ar pārmērīgu svīšanu:
• Jāpārdomā ēdienkarte – ja uzturā lieto treknus, asus un kalorijām bagātus ēdienus, kā arī kafiju, šokolādi un alkoholu, sviedru aromāts var kļūt spēcīgāks;
• Regulāra higēna un atbilstošs apģērbs – izvēlies gaisa temperatūrai piemērotu apģērbu un apavus, vēlams no dabiska un elpojoša materiāla, kā arī ievēro regulāru higēnu, divas reizes dienā mazgājoties;
• Jāizvērtē dezodoranti un atniperspiranti – ja svīšana rada diskomforta sajūtu un arvien vairāk traucē, iespējams, nepieciešami spēcīgāki dezodoranti un antiperspiranti, kurus, piemēram, var ieteikt farmaceits aptiekā;
• Konsultācijā pie ārsta – nekautrējies griezties pie ģimenes ārsta, kas arī var sniegt padomu cīņai ar svīšanu, tostarp, nosūtīt pie dermatologa uz pārbaudi u.c.;
• Ilgtermiņa risinājums – pēdējo gadu pieredze ārstu praksē rāda, ka botulīna toksīna injekcijas ir visefektīvākā metode, kas palīdz cīnīties pret svīšanu. Tā kā tās pielietojumam nepieciešama korekta izpilde, injekcijas veic speciālās augsti kvalificētās medicīnas klīnikās dermatologs. Botulīna injekcijas pret svīšanu veic padusēs, plaukstās, pēdas u.c.
“Ipsen Pharma” aptaujā, kas tika veikta interneta vidē, piedalījās 350 Latvijas iedzīvotāji. Pētījums notika no 16.maija līdz 23.maijam.
