Lasīšanas laiks: 10 min
11.jūnijā Smiltenes tehnikumā notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) reģionālās padomes sēde. LTRK, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), uzņēmēju, skolu un pašpārvalžu pārstāvju tikšanās un diskusiju galvenais temats – uzņēmējdarbības izaugsmes pamats – kvalitatīva profesionālā izglītība un darba tirgus prasībām atbilstoši izglītības kritēriji jauno speciālistu sagatavošanā.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš klātesošos iepazīstināja ar LTRK aktivitātēm un pamatnostādnēm par Valsts Ieņēmuma dienesta jaunās stratēģijas izstrādi, darbaspēka pieejamību, grozījumiem migrācijas likumā, nacionālajiem attīstības plāniem, administratīvi teritoriālo reformu, ēnu ekonomiku un citiem valstiski nozīmīgiem jautājumiem. LTRK prioritāte – augsti kvalificēti darbinieki un labvēlīga vide uzņēmējdarbības attīstībai.
“Visas pasaules valstis ļoti cīnās par talantiem. Latvijā ir daudz talantu un mums jāparūpējas, lai tie paliek Latvijā! Dažu valstu pieredze jau pierādījusi – ne nafta, ne citi dabas resursi neko nedod, ja nav talantu. Tāpēc nepieciešamas valstiski lielas pārmaiņas, lai palīdzētu saviem uzņēmējiem un Latvijai piesaistītu uzņēmumus, kas var maksāt konkurētspējīgas algas. Citādi to brīdi, kad “noķersim” Eiropas vidējo līmeni, visticamāk, savas dzīves laikā tā arī nepiedzīvosim.
Administratīvi teritoriālajai reformai jārosina eksportspējīgu un produktīvu uzņēmumu rašanās. Valsts nodokļu politikai jābūt uzņēmējiem labvēlīgai. Aizvien vairāk jādomā par vienotu valsts iestāžu tīklu. Lai reģionos “iepūstu” dzīvību, stratēģiski svarīgas iestādes var pārcelt arī uz reģioniem, kā tas ir arī citās valstīs.”
IZM viedoklis un ieceres
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece un IZM profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute – Marihina informēja par IZM skatījumu attiecībā uz šobrīd būtiskākajiem profesionālās izglītības jautājumiem, atzinīgi vērtējot pāriešanu uz modulārajām mācību programmām, kā arī – izglītības un darba vides tuvināšanu.
“Tieši darba devējs jaunajam speciālistam var vislabāk iemācīt to, ko no viņa gaidīs konkrētajā darba vidē.
Citi – tikpat aktuāli jautājumi – profesionālās izglītības kompetences centru (PIKC) kapacitātes stiprināšana, PIKC prestiža celšana, profesionālās izglītības inovācijas, starptautiskā sadarbība un ekselences veicināšana. Šobrīd daudz domājam par pieaugušo izglītības stiprināšanu un to, lai, izmantojot PIKC materiālās bāzes, paplašinātu tālākizglītības iespējas pieaugušajiem.
Liela sabiedrības daļa joprojām dzīvo mītā, ka profesionālā izglītība ir pēdējais variants, ko izvēlas potenciālais vidusskolēns. Taču šīs skolas ir izveidotas par moderniem, jaudīgiem centriem ar labu infrastruktūru un jaunākajām tehnoloģijām. Tajās strādā zinoši pedagogi. PIKC regulāri rīko seminārus un meistarklases, tiem ir cieša sadarbība ar nozares pārstāvjiem.”
A.Muižniece un R.Gintaute – Marihina sniedza īsu ieskatu Vidzemes profesionālajās izglītības iestādēs, to vadošajos virzienos un informēja par tuvākajā laikā gaidāmajām pārmaiņām. No šā gada 1.augusta Valmieras tehnikuma Rankas teritoriālo struktūrvienību pievienos Ogres tehnikumam. Pamatojums – skolu līdzīgā specializācija, kas abām izglītības iestādēm pavērs plašāku izaugsmi mežsaimniecības jomā.
Priekuļu tehnikumu, lai dažādotu mācību programmu piedāvājumu un stiprinātu jau esošos izglītības virzienus, apvienos ar Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolu. Jaunās izglītības iestādes nosaukums būs “Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums”.
Turpmāk aizvien vairāk tiks domāts par PIKC specializāciju, lai mācību iestāžu vadošo virzienu attīstību netraucētu t.s. blakus mācību programmas, ko salīdzinoši netālu var apgūt citās profesionālajās izglītības iestādēs. IZM plānots risināt arī jautājumu par elastīgāku attieksmi pret PIKC statusa prasībām atbilstošo audzēkņu skaitu (šobrīd Rīgā tas ir 800, ārpus galvaspilsētas – 500), kas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc mācību iestādes nav gatavas atteikties no jauniešu iecienītām un darba tirgū vajadzīgām mācību programmām, kuras skolā nav vadošās.
Lai apzinātu vietējā darba tirgū vajadzīgākās profesijas un sagatavotu audzēkņus, kas saņems konkurētspējīgu atalgojumu, nevis palielinās bezdarbnieku rindas, tiks veidots reģistrs, kas ļaus izsekot, cik daudz profesionāli izglītojošo skolu absolventi strādā izvēlētajā profesijā un kādu atalgojumu viņi saņem.
IZM pārstāves rosināja uzņēmējus atbalstīt profesionāli izglītojošo skolu audzēkņus, ņemot viņus praksē, nodrošinot darba vidē balstītas mācības, un arī tad, kad skaidri redzams – šis būs lietaskoks, rosināt viņu pabeigt skolu. Nereti, lai praktikantu piesaistītu uzņēmumam, viņam jau prakses laikā maksā labu algu, kas nemotivē atgriezties skolā…
SIA “Woltec” valdes priekšsēdētājs Jānis Bikiņš uzskata, ka profesionāli izglītojošo skolu programmām jābūt ar šaurāku specializāciju, lai jaunietis ātrāk nonāk darba tirgū, apguvis to, kas viņam patiešām nepieciešams.”
“Ir jomas, kurās jaunajam speciālistam jābūt daudzpusīgam,”
savu viedokli pauž SIA “Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais. “Piemēram, melioratoram, jābūt zināšanām arī par ceļu būvniecību. Tāpat kā ceļu būvtehniķis nevarēs pilnvērtīgi strādāt bez zināšanām par meliorāciju. Turklāt – dzīvē viss strauji mainās. Daudzpusīgi izglītots jaunais speciālists nekad nepaliks bez darba…”
Par skolu un uzņēmēju sadarbību
Reģionālās padomes sēdē daudz tika spriests par darba vidē balstītas izglītības ieviešanu Latvijā, sadarbību ar Nozaru ekspertu padomi (NEP), domājot par mācību programmu un izglītojamo skaitu atbilstību darba tirgus prasībām.
Joprojām aktuāls jautājums – kā sekmēt uzņēmēju sadarbību ar profesionālajām izglītības iestādēm, lai jauniešiem nodrošinātu mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību? Visi klātesošie par optimālo risinājumu atzina uzņēmēju, nozares profesionāļu piesaistīšanu skolai. Taču izglītības iestāžu atalgojums nespēj konkurēt ar augstas raudzes speciālista atalgojumu uzņēmumā. Turklāt – šādi speciālisti tikpat vitāli nepieciešami arī uzņēmumos…
Sēdē vairākkārt izskanēja – ne katrs izcils nozares profesionālis spēj būt labs orators un skolotājs. Tāpēc, domājot par turpmāko sadarbību, lietderīgi pārdomāt, kā nodrošināt uzņēmumu pārstāvjiem pamatzināšanas prezentāciju veidošanā un pedagoģijā.
“Valstij būtu jāatbalsta uzņēmēju ienākšana mācību procesā,” uzskata SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings.
“Ko dos milzīgas celtnes, infrastruktūra, ja nebūs cilvēku, kas tajās strādā? Zināms risinājums varētu būt arī tas, ja jaunietim, kura izglītībā uzņēmējs ieguldījis līdzekļus, šajā uzņēmumā arī noteiktu laiku pēc skolas beigšanas jānostrādā. Vai uzņēmējam jāsaņem atpakaļ audzēkņa izglītībā ieguldītā nauda. Pretējā gadījumā – skola un uzņēmēji jaunieša izaugsmē iegulda lielu darbu un līdzekļus, bet viņš pastrādā vienā, otrā vietā un beigās aiziet uz citu jomu…”
IZM pārstāves informēja, ka šogad piešķirti papildu finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu PIKC pedagogu tālākizglītību un profesionālās pilnveides pasākumus. “Jācer, ka tas kaut daļēji atrisinās paaudžu maiņas problēmu un piesaistīs izglītības iestādēm jaunus skolotājus, kuriem darbs skolā ir dzīves aicinājums,” teica A.Muižniece.
Daudzviet, runājot par duālo izglītību, piesauc Vācijas piemēru. “Taču tur profesionālās izglītības iestādes ir kā tirdzniecības un rūpniecības kameras struktūrvienības,” informē J.Endziņš. “Uzņēmējam goda lieta un pienākums ir būt minētās kameras biedram, maksāt biedra naudu, no kuras lielu daļu atvēl nozarē vajadzīgu jauno speciālistu izglītošanai. Latvijai, ņemot vērā tās reālo situāciju, jādomā cits risinājums.
Pagaidām neredzu neko citu, kā rosināt uzņēmējus būt aktīvākiem, iet uz skolām (t.sk. pamatskolām), izglītot bērnus un arī viņu vecākus par to, ka profesionālā izglītība ir mūsu valsts uzņēmējdarbības izaugsmes pamats. Aicinot jauniešus profesiju izvēlēties mērķtiecīgi, ņemot vērā darba tirgus pieprasījumu, nevis, vadoties pēc principa: ko labprāt darītu vai – izmācīšos, tad jau redzēs…”
Jaunietim vienmēr jābūt izvēlei!
SIA “Woltec” valdes priekšsēdētāja Jāņa Bikiņa viedoklis:
“Vispārējām vidējām mācību iestādēm jāsagatavo tikai nākamie augstskolu studenti, nevis – bars jauniešu, kas pēc vidusskolas nav spējīgi ne turpināt mācības augstskolā, ne strādāt. Tāpēc stingri jāizvērtē šo mācību iestāžu skaits un jāizstrādā uzņemšanas noteikumi tajās.”
“Smiltenes vidusskolā tiek uzņemtas tikai divas klases, un tie patiešām ir audzēkņi, kuri pēc tam plāno doties uz augstskolu,” informē Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore. “To, ka daudzi skolēni ir ar augstu motivāciju mācīties, apliecina lielais Smiltenes novada domes stipendiātu skaits un arī tie jaunieši, kuri absolvējot skolu, par izcilām sekmēm saņēma Smiltenes novada domes naudas balvas. Taču vienmēr jāpatur prātā, ka ir arī tādi skolēni, kuri tieši vidusskolas gados no spurainiem pusaudžiem izveidojas par nopietniem un atbildīgiem cilvēkiem ar vajadzīgo potenciālu, lai mācītos augstskolā. Tāpēc neesmu par stingriem kritērijiem, kas kādam liegtu ceļu uz vidusskolu. Priecājos par Smiltenes novada skolu labo sadarbību. Tā ir skolēna paša brīva izvēle, uz kuru no skolām doties. Reizēm gan jauniešu ieceres aizšķērso vecāku nepiepildītie sapņi… Bet godprātīgs skolotājs vispirms domā par audzēkni un viņa izaugsmi, nevis skolēnu skaitu. Smiltenē ir divas lielas un labas skolas. Priecājamies par ikvienu jaunieti, kurš izvēlas turpināt mācības mūsu novadā!”
Problēmjautājumi
Attiecībā uz pieaugušo apmācību vairāki klātesošie atzina, ka nepieciešams rūpīgāk izvērtēt piedāvātās mūžizglītības un tālākizglītības programmas. Piemēram, saskaņā ar jaunākajām regulām, mūžizglītības programmās vairs nav kursi ceļu būves mašīnu un traktortehnikas tiesību iegūšanai. Smiltenes tehnikumam ir visas iespējas šādu piedāvājumu nodrošināt, tas aktuāls arī vietējiem uzņēmējiem, bet…
Vēl lielāku neizpratni skolās strādājošajos izraisījusi NEP jaunā prasība – jaunietis var mācīties par automehāniķi tikai tad, ja viņam jau ir autoatslēdznieka kvalifikācija. Kā kaut ko tādu var prasīt no 15 gadus veca jaunieša?
Sēdē vairākkārt izskanēja arī atzinums, ka Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un nav arī pārāk atvērti pārkvalifikācijai pat tad, ja nodrošināts viss iespējamais valsts un uzņēmēju atbalsts. “Smiltenes novadā lokalizējušies 10 lieli kokapstrādes uzņēmumi,” informē Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. “Novads ir piektais eksportspējīgākais novads Latvijā, preču eksporta ziņā ar kokmateriāliem esam otrajā vietā aiz Olaines. Uzņēmēji ir gatavi nodrošināt darba vidē balstītas mācības un pēc tām – arī darbu. Smiltenes tehnikums vairākkārt izsludinājis pieteikšanos uz kokapstrādes iekārtu operatora profesiju, bet līdz šim grupa tā arī nav nokomplektēta. Un tā nav profesija, kurā gaidītu darbs pie līnijas ar baļķu stumšanu…”
“Otra būtiska problēma – zemais vispārējās izglītības līmenis, ar kādu jaunieši atnāk uz tehnikumiem,”
papildina Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis. “Daudzi audzēkņi, kas ieguvuši pamatizglītību ar kādu no speciālajiem kodiem, nav spējīgi izturēt PIKC stingro izglītības standartu un spiesti no skolas aiziet.” Tiesa, speciālais kods ne vienmēr nozīmē smagas veselības problēmas, kas jaunietim liegtu iegūt profesionālo izglītību. Aizvien vairāk runājam par iekļaujošo izglītību un cilvēku ar speciālām vajadzībām integrāciju sabiedrībā. Taču – kā to savienot ar izglītības kvalitātes prasībām?
Vērts padomāt arī par to, kā samazināt birokrātiskos šķēršļus, kas kavē jauno, nozarē pieprasīto speciālistu nonākšanu darba tirgū. Šobrīd jaunas, darba tirgū vajadzīgas mācību programmas ceļš līdz tās pirmajiem absolventiem ir vismaz seši gadi…
SIA “8CBR” valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs pasākuma dalībniekus rosināja pārdomāt skolu un uzņēmumu iespējamo sadarbību, izmantojot PIKC materiālo bāzi. “PIKC ar projektu atbalstu iepirktas tādas iekārtas, par kādām daudzi uzņēmumi var tikai sapņot. Ja skola, tās izmantojot, atsevišķās jomās varētu sniegt pakalpojumus, ieguvēji būtu gan audzēkņi, gan izglītības iestāde, gan uzņēmēji.”
Uzņēmējdarbība rosina iedzīvotāju migrāciju
Smiltenes pašpārvaldes domes priekšsēdētājs Gints Kukainis informēja par uzņēmējdarbības attīstību Smiltenes novadā un pamatoja teritoriālās reformas nepieciešamību. “Smiltenes novadam pēdējo trīs gadu laikā izdevies parādīt straujāko dinamiku statisko darba vietu pieaugumā Vidzemē. Tas liecina, ka šeit izvēlas strādāt aizvien vairāk cilvēku. Jau šobrīd 9% Apes novada un 5% Raunas novada iedzīvotāju strādā Smiltenes novadā. Līdz ar to no mūsu novada nodokļos aizplūst ne tās mazākās naudas summas. Bieži ir tā, ka 5 km attālumā no viena novada robežas ir skolas ar ļoti mazu skolēnu skaitu. Bet neviens tur neko darīt nevar. Tāpat kā, šķērsojot novadu robežas, priekšā redzot pilnīgi nesakārtotus ceļus… Tāpēc ir jābūt plašākam redzējumam ārpus novada teritorijām. Jaunā administratīvi teritoriālā reforma vismaz daļēji to risinās.
Pilsētā mācās vairāk nekā 1600 skolēnu. Novadā šobrīd ir 13 000 iedzīvotāji, no tiem 5500 dzīvo Smiltenē. 64% novada iedzīvotāju ir darbspējīgā vecumā. Mums ir labs potenciāls, lai augtu un attīstītos. Jā, esam ieinteresēti paplašināties, domāt par to, kā nodrošināt dzīvojamo fondu. Novadā darbojas 1048 uzņēmumi. Labi attīstīta infrastruktūra, darbavietas vienmēr rosina arī iedzīvotāju migrāciju un uzņēmējdarbības attīstību.”
Atvērti dialogam…
“Priecātos, ja Latvijas uzņēmēji vairāk domātu par pēctecības veidošanu. Parasti par sekmīgu biznesu runā ilgtermiņā. Tam ir jābalstās uz tradīcijām,”
uzskata LTRK Vidzemes nodaļas vadītājs Juris Sleņģis. “Bet šīs tikšanās mērķis bija apzināt diskutablos jautājumus un apzināt problēmas, lai, tiekoties nākamreiz, spertu nākamo soli. Tuvāk optimālajam risinājumam,” atzina Juris Sleņģis. “Patiess prieks, ka klātesošie bija atvērti dialogam un varējām vienoties par pamatnostādnēm un prioritātēm, no kurām pirmajā vietā ir daudzpusīgi izglītots, vietējā darba tirgū ļoti gaidīts jaunietis. Rudenī noteikti tiksimies atkal!”
