Lasīšanas laiks: 2 min
Pašvaldībām līdz septembrim jāsagatavo un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāiesniedz savs redzējums par skolu tīkla attīstību, aģentūrai LETA pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa informēja, ka pašvaldībām dots uzdevums līdz rudenim izšķirties par to, kuras izglītības iestādes 2020.gadā darbosies kā vidusskolas, kuras – kā valsts ģimnāzijas, un kuras tiks reorganizētas par pamatskolām.
Tas nepieciešams, lai valsts līmenī varētu diskutēt par skolu tīkla optimizāciju un tā radītajām sekām un ieguvumiem, teica ministre, piebilstot, ka šim darbam jānotiek arī saskaņā ar diskusijām par gaidāmo administratīvo reformu.
Šuplinska piebilda, ka līdz maijam varētu tikt izstrādāti izglītības iestāžu kvalitātes kritēriji, vienlaikus neizslēdzot iespēju pārskatīt arī kvantitatīvos kritērijus.
Skolu tīkla optimizācijas jautājums ir viens no IZM aktualitātēm, tostarp kontekstā ar pedagogu atalgojuma un mācību satura reformu. IZM iepriekš vairākkārtīgi norādīja, ka skolēnu skaita samazināšanās dinamika neatbilst tam, kā notiek skolu tīkla sakārtošanas process, tādējādi skolās paliekot arvien mazāk skolēnu, kas pedagogiem neļaujot strādāt pilnu slodzi un rezultātā arī nopelnīt pienācīgu atalgojumu.
Pedagogu atalgojuma reforma, kas ieviesta līdzšinējā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JV) laikā sasaistīta tostarp ar skolēnu skaitu izglītības iestādē, par primāro kritēriju gan izvirzot izglītības iestādes kvalitāti.
Šadurskis iepriekš norādīja, ka pedagogu atalgojuma celšana, īstenojot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto, veicama, izmantojot skolu tīkla sakārtošanas laikā ietaupītos līdzekļus. Lai arī pērn reorganizēti vairāki desmiti izglītības iestāžu, ietaupīto līdzekļu nav bijis pietiekami. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlais, kurš pēc IZM pasūtījuma veica apjomīgu pētījumu par skolu tīklu Latvijā, vērtējot pašvaldību paveikto skolu tīkla sakārtošanā, norādīja, ka tās ir bijušas “butaforiskas” reformas “uz papīra”, kas attiecīgi nav ļāvis ietaupīt cerētos līdzekļus. Saskaņā ar minēto pētījumu, kurā uzmanība akcentēta pamatā uz vidusskolu tīkla sakārtošanu, norādīts, ka vidusskolu skaits Latvijā ir būtiski jāsamazina, tādējādi ļaujot skolotājiem algā pelnīt vismaz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
