Lasīšanas laiks: 4 min
“Āda atceras visu, kas ar to agrāk noticis,” uzskata AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Jugla” dermatoloģe Liene Matuzele, norādot, ka saulei ir būtiska ietekme uz mūsu ādas priekšlaicīgu novecošanos un dažādu veidojumu, tostarp arī ļaundabīgu audzēju, rašanos. Ārste uzskata, ka ir jāzina savs ādas fototips, lai saprastu, cik ilgi drīkst uzturēties saulē. Tuvojoties sauļošanās sezonai un Eiromelanomas dienai, kas notiks 16. maijā, “Veselības centru apvienības” dermatologi aicina izmantot iespēju doties uz bezmaksas konsultācijām, lai pārbaudītu ādas veidojumus.
“Piedzimstot noteiktos ģeogrāfiskā platuma grādos, mūsu āda ir piemērota attiecīgajai ģeogrāfiskajai vietai raksturīgās saules iedarbībai,”
uzskata AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Jugla” dermatoloģe Liene Matuzele. Viņa ikdienas praksē redz, kādu ietekmi uz ādu atstāj sauļošanās paradumi, jo āda “atceras” visu, kas agrāk ar to ir noticis. Dermatoloģe uzskata, ka sauļoties varētu, ja ievēro visus aizsargpasākumus, jo saule sniedz prieku un pozitīvas emocijas. Tomēr viss ir jādara ar mēru un atbilstoši savas ādas fototipam. Dodoties saulē, nedrīkst aizmirst par aizsargkrēmiem un laiku – uzņemt nepieciešamo D vitamīnu ir droši pirms plkst.11.00 un pēc plkst.16.00.
Ir pazīstami vairāki fototipu iedalījumi. Eiropā galvenokārt izmanto četrus fototipus. Proti, pirmais fototips ir izteikts rudmatainiem, vasarraibumainiem cilvēkiem ar bālu ādu, kuri viegli apdeg un kuriem nekad neveidojas iedegums. Otrais ādas tips ir raksturīgs blondiem, zilacainiem vai zaļacainiem cilvēkiem, kuriem iedegums veidojas lēni un āda ir jutīga pret sauli. Trešajam tipam pieder nedaudz tumsnējākas ādas īpašnieki, kuriem ir brūnas acis un mati, sauļojoties veidojas noturīgs iedegums, un reti ir vasarraibumi. Šī tipa cilvēki var apdegt pēc ilgstošas uzturēšanās saulē. Visbeidzot, ceturtais tips ir raksturīgs indivīdiem ar tumsnēju ādu, tumšiem matiem un acīm, bez vasarraibumiem, un viņi nekad nevar apdegt.
Dermatoloģe L. Matuzele aicina par ādu domāt īpaši atvaļinājuma laikā, kad daudzi cilvēki dodas uz siltajām zemēm un salām, kas atrodas tuvāk ekvatoram, kur saules iedarbība ir ātrāka un ultravioletais starojums (UVS) stiprāks, kā arī intensīva sauļošanās bieži vien notiek katru dienu un ilgas stundas. Lielāks dažādu ādas veidojumu rašanās risks ir cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, kad sākas ādas izmaiņas un novecošanās. Ir jāapzinās, ka ādas virskārta – epiderma – atjaunojas mēneša laikā un kūrortos neizbēgami iegūtais iedegums, ja nenotiks atkārtota sauļošanās, minētajā periodā izzudīs.
Nedrīkst aizmirst arī par bērniem. Zīdaiņiem un maziem bērniem melanocīti vēl nav gatavi darbam – ražot aizsargājošo melanīnu, tādēļ bērniem ir ļoti kaitīgi un pat bīstami uzturēties tiešā saulē.
Raugoties no cilvēka uzbūves viedokļa, epidermā atrodas vairāku šūnu veidi, un katrai no tiem ir dots savs uzdevums – aizsargāt no ārējās vides un ultravioleto staru nelabvēlīgās ietekmes, ziņot par slimībām vai ļaundabīgām izmaiņām. UVS ietekmē tiek bojāta šūnas kodolā esošā ģenētiskā informācija un vienlaicīgi tiek iznīcinātas imūnās šūnas, kā rezultātā var izveidoties ādas vēzis. Visbīstamākā ir melanoma, jo tā ātri aug, strauji izplatās, un iznākums ir negatīvs. Tā var parādīties praktiski veselā ādā vai pārveidojoties dzimumzīmei. Melanomai var būt dažādas krāsas un formas.
Vēl ādā var veidoties bazaliomas, kas sākumā parādās kā neliela krevelīte. Tai nokrītot, atkal veidojas jauna krevelīte, līdz tā sāk asiņot un iet plašumā. Salīdzinoši ļaundabīgāks ir plakanšūnu vēzis, kura priekšvēstnesis var būt bieza, ar grūtībām atdalāma zvīņa atklātās ķermeņa daļās – it īpaši uz sejas un galvas vidusdaļā, kas ir vairāk pakļauta saules ietekmei.
Novārtā nevajadzētu atstāt ādas veidojumus, kuriem ir raksturīgi parādīties ādas novecošanās rezultātā kā “vecuma kārpām”. Tās rodas no nevienmērīgas ādas dalīšanās, veidojot ādas sabiezējumu. Vairumā gadījumu šīm kārpām ir estētiski nelabvēlīgs efekts, un pacientiem ir vēlme no tām atbrīvoties.
Jāatgādina, ka pēc ikvienas sauļošanās sezonas beigām ir rūpīgi jāapskata ķermenis un jānovērtē, vai ir notikušas kādas izmaiņas ādā – parādījušies jauni veidojumi, ir mainījusies esošo dzimumzīmju krāsa, izmērs vai forma, radusies nieze vai asiņošana. Un, ja rodas aizdomas par kādām izmaiņām, ir jādodas pie dermatologa, lai apskatītu veidojumu ar dermatoskopu.
Lai palīdzētu saviem klientiem kliedēt bažas par veidojumiem uz ādas, iespējams, atklājot tādus, kuriem nepieciešama nekavējoša ārstēšana, tuvojoties Eiromelanomas dienai, kas notiks 16.maijā, “Veselības centru apvienība” poliklīnikās “Aura”, “Elite”, “Jugla”, “Pulss 5” un “Pļavnieki” no 9. līdz 17.maijam būs pieejamas dermatologu bezmaksas konsultācijas. Informācija un pieraksts pa tālruni 6799977.
