Lasīšanas laiks: 3 min
Vairāk nekā puse jeb 53% to iedzīvotāju, kuri savu fizisko formu novērtē kā labu, atzīst, ka arī jūtas finansiāli stabili un droši par sava personīgā budžeta stāvokli. 41% iedzīvotāju veido uzkrājumus krājkontā, iemaksas pensiju 3.līmenī vai dzīvības apdrošināšanā, savukārt 26% respondentu norāda, ka tiem nav iespēju atlicināt naudu uzkrājumiem, liecina finanšu izglītības programmas Nordea naudas skolas Finanšu fitnesa testa rezultāti, kurā tika analizēti divi būtiski pilnvērtīgas dzīves priekšnoteikumi – iedzīvotāju fiziskā forma un “finanšu muskulatūra”, kā arī to mijiedarbība.
Savu fizisko formu kā labu novērtē 39% aptaujāto, starp izplatītākajiem risinājumiem tās uzturēšanai pirmajā vietā minot pārvietošanos ar kājām, kam seko regulārs sporta nodarbību apmeklējums, ko īsteno 30% aptaujāto. Savukārt trešajā vietā ierindojas vingrošana mājās. Kopumā dažādas fiziskās aktivitātes vismaz pāris reizes nedēļā veic 43% iedzīvotāju, kamēr gandrīz piektdaļa respondentu atzīst, ka gandrīz nekad nesporto.
Savukārt savu finansiālo stāvokli kā labu novērtē 41% iedzīvotāju, kuri ikdienā veic dažādus finansiālās stabilitātes vingrinājumus, tostarp veido uzkrājumus lielākiem tēriņiem krājkontā, kā arī veic ilgtermiņa uzkrājumus kā pensiju 3.līmenis vai dzīvības apdrošināšana. Vienlaikus 26% Finanšu fitnesa testa dalībnieku norāda, ka tiem nav iespēju atlicināt naudu uzkrājumiem, bet 12% cīnās ar motivācijas trūkumu un nekrāj, kaut arī varētu to darīt. Pie tam trešdaļa testa pildītāju atzīst, ka bieži ļaujas impulsīviem pirkumiem. Šis ieradums visizplatītākais ir tieši sieviešu vidū – puse dāmu norāda, ka dara to itin bieži.
Nordea bankas Reģionālā klientu apkalpošanas centra “Valmiera” vadītāja Sandra Rasnača uzskata, ka būtiska loma uzkrājumu tradīciju veidošanā ir regulāriem treniņiem jeb krāšanas ieradumu attīstībai: ”Rūpes par savām finansēm ir līdzvērtīgas regulārai vingrošanai – grūti saņemties, bet visi saprotam, ka tas ir nepieciešams. Tāpēc likumsakarīgi, ka augstākais īpatsvars ar negatīvu finanšu stāvokļa novērtējumu vērojams to respondentu vidū, kuri arī ikdienā ir nevērīgāki pret savu sportisko formu.
Cilvēkiem, kuri ir gatavi veltīt zināmu uzmanību savai fiziskajai veselībai, acīmredzami ir aktīvāki arī citās dzīves jomās – tai skaitā pārvaldot savu personīgo budžetu.”
Vien 17% no tiem, kuri ir labā sportiskā formā atzīst, ka saskaras ar finansiālām grūtībām, kamēr respondentu grupā ar negatīvu fiziskās sagatavotības vērtējumu šis rādītājs ir divkārt augstāks. Raksturīgs, ka visnegatīvāk savu finansiālo formu vērtē jaunieši līdz 24 gadu vecumam, no kuriem 44% norāda, ka viņiem nav iespēju veidot uzkrājumus. Tikmēr vispārliecinātākie par savām finansēm jūtas iedzīvotāji 25 līdz 44 gadu vecumā.
Veicinot iedzīvotāju interesi par sava finansiālā stāvokļa izvērtēšanu un skaidrojot, kā nodrošināt personīgā budžeta stabilitāti ilgtermiņā, Nordea naudas skolas un DCH studijas fitnesa treneri izveidojuši pirmo Finanšu fitnesa programmu. Tā piedāvā dažādas “finanšu vingrojumu” programmas, kas palīdzēs gan iesācējiem, kuri vēlas iepazīt uzkrājumu veidošanas pamatprincipus, gan arī pieredzējušiem cilvēkiem, kuri jau regulāri plāno savu budžetu un veic dažādus ieguldījumus.
