Lasīšanas laiks: 2 min
Līdz reģionālās reformas pieņemšanai Saeimas galīgajā lasījumā tajā vēl varētu tikt izdarītas kādas izmaiņas attiecībā uz jaunveidojamo Valkas novadu, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva parlamenta Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP).
Viņš prognozēja, ka diskusijas par šodien Saeimā otrajā lasījumā izskatāmo Administratīvi teritoriālās reformas projektu būs spraigas un ilgas, un tās noteikti ieilgs vairākas dienas. “Es pieļauju, ka varētu būt diskusijas un kaut kādas izmaiņas attiecībā uz Ziemeļvidzemi, specifiski – Valku,” atzina politiķis.
Vaicāts, vai tādējādi viņš pieļauj, ka varētu tikt uzklausītas iedzīvotāju vēlmes viņu pārstāvētās teritorijas pievienot Valmieras, nevis Valkas novadam, Plešs atbildēja, ka tas vēl būs jāvērtē. “Tur vēl būtu jāvērtē, kam vēl pievienot. Protams, Strenčiem, Trikātai un Ēvelei ir teritoriālā saskarsme, bet to mēs redzēsim, vai šeit izmaiņas varētu būt.”
“Vienlaikus vēlos norādīt, ka komisija, kad lēma par šiem jautājumiem attiecībā uz Valku, uzdeva atbildīgajām ministrijām uz trešo lasījumu nākt ar kompleksu skatījumu, kādā veidā mēs varam nākotnē attīstīti ilgtspējīgu Valku, jo šis tiešām ir izaicinājumiem pilns jautājums,” piebilda komisijas priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir “skatīties tālākā nākotnē ar desmit gadu perspektīvu,” lai mazinātu demogrāfisko tendenču un administratīvo izdevumu pieauguma potenciālo radīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un dotu pašvaldībām iespēju attīstīties efektīvi. Līdz ar to Plešs nesteidz piekrist Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) Latvijas Televīzijā izteiktajam pieļāvumam, ka jau tuvāko 5-10 gadu laikā pēc reģionālās reformas stāšanās spēkā Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā varētu būt jāizdara kādas jaunas korekcijas.
Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā sāks skatīt likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, un tiek prognozēts, ka tas varētu būt ļoti laikietilpīgs process, jo likumprojektam iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi. Vienlaikus pie parlamenta, kā arī citviet Latvijā pulcēsies administratīvi teritoriālās reformas pretinieki, noskaidroja aģentūra LETA.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija iepriekš atbalstīja lielāko daļu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma par jauno novadu teritorijām Pierīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos.
Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.
Līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 40 pašvaldības.
