Lasīšanas laiks: 2 min
Zemie mobilo sakaru tarifi ir asās konkurences rezultāts, kas vēsturiski veidojās operatoriem pārdalot tirgu, taču līdz ar jaunu tehnoloģiju attīstību tie vairs nav ilgtspējīgi un neatbilst aktuālajām vajadzībām.
Tarifu izmaiņas diktē divas būtiskas tendences: straujā tehnoloģiju attīstība un viesabonēšanas piemaksu atcelšana Eiropas Savienībā (ES) no 2017.gada 15.jūnija.
Šobrīd Latvijā mobilie sakari ir patiešām lēti. Lietotājiem tas bija ilgtermiņa ieguvums no fakta, ka tirgū darbojas trīs lielie spēlētāji. Atcerēsimies, pirms daudziem gadiem trešais operators – “Bite”, lai pārdalītu tirgu, startēja ar zemām cenām. “Tele2″ un “LMT” nācās tam piemēroties. Taču “grūstīšanās” ap cenām sevi izsmēla brīdī, kad operatori sāka intensīvi attīstīt modernās datu pārraides tīklus. 4G, 4G+ – ja ir vēlme attīstīt šīs un vēl jaunākas tehnoloģijas, tad ir skaidrs, ka tarifi ir pārāk zemi.
Ar šādu situāciju, kad pārāk zemi tarifi traucē attīstībai, var saskarties jebkura nozare, kuras izaugsmei ir nepieciešamas apjomīgas investīcijas.
Tiesa, līdz šim daļu naudas varēja iekasēt no Latvijā iebraukušajiem tūristiem, kuri izmantoja viesabonēšanas pakalpojumus. Proti, klientam ceļojot uz ārzemēm, jebkurš operators maksā vietējam sakaru nodrošinātājam par savienojumu, savukārt izmaksu segšanai no lietotāja iekasē maksu, bieži vien daudz lielāku nekā nepieciešams.
Tas bija viens no iemesliem, kādēļ ES vienojās atcelt piemaksas par viesabonēšanu. Taču iekšzemes tarifi, patēriņa modeļi dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi, piemēram, Īrijā par sakariem tiek maksāts teju desmit reizes vairāk nekā pie mums. Turklāt maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem kopumā veido aptuveni 5% no mobilo operatoru ieņēmumiem ES, tādēļ faktiska tarifu izlīdzināšana ir grūta un daļai patērētāju sāpīga.
Faktiski visā Eiropā mobilo sakaru operatori brīdināja, ka viesabonēšanas piemaksu atcelšana radīs lielu spiedienu uz iekšzemes tarifiem, it īpaši ja nav vajadzības vai vēlēšanās strauji palielināt cenas. Skandināvijā līdzīgi kā Latvijā bija bažas par to, kas notiks ar lētām un dāsnām iekšzemes pakalpojumu paketēm. Bet nabadzīgākajās dienvidvalstīs, piemēram, Spānijā – par to, ka vietējie būs spiesti subsidēt bagāto ziemeļu tūristu sarunas.
Taču necenšoties izlīdzināt cenas, var rasties situācija, ka par Latvijas abonentu sarunām citām valstīs, operatoriem varētu nākties piemaksāt. Šajā gadījumā mums situācija ir nepatīkamāka nekā būtu tad, ja būtu jāizlīdzina, piemēram, pārtikas cenas ar Vācijas lielveikaliem.
