Lasīšanas laiks: 4 min
Zemessardzes 2.Vidzemes brigādē ir gan Zemessardzes, gan profesionālā dienesta bataljoni, mūsu brigāde robežojas ar Krieviju, un šie ir būtiski faktori, piedaloties diskusijā par jauno Valsts aizsardzības koncepciju “Valsts militārās aizsardzības stūrakmeņi”, pauda Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš.
Viņa skatījumā jāizmanto katra iespēja, kā palielināt Zemessardzes ugunsjaudu.
“Mūsu brigādē jābūt daudz vairāk prettanku un pretgaisa ieročiem, ar ko vienības var viegli un ātri pārvietoties, pārsteidzot pretinieku tur, kur tas mūs negaida. Svarīgi ir brigādes štābos un bataljonos integrēt dažādus speciālistus, ekspertus un virsniekus no citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, piemēram, gaisa atbalsta kontrolierus no Mehanizētās kājnieku brigādes, ko pati Zemessardze nesagatavo. Tā mēs spētu ietekmēt pretinieku lielākās distancēs. 2.Vidzemes brigāde ir Bruņoto spēku acis, NATO acis, tādēļ ir svarīgi nodrošināt precīzāku, ātrāku informācijas apriti un nodošanu tām vienībām, kurām ir spējas ietekmēt pretinieku lielākā distancē. Tas ietver arī dronu izmantošanu. Tos var izmantot gan kā kinētisko resursu, gan informācijas gūšanai. To parāda arī Ukrainas pieredze. Pēdējā laikā Zemessardze turpina saņemt kaujas atbalsta ieročus, svarīga ir šo ieroču izmantošanas spēju apguve, tāpēc jāiegulda apkalpju apmācībā, lai tās spētu darboties ar jau esošajiem un jaunajiem ieročiem. Tāpat arī jāturpina celt apmācību kvalitāte, un jātrenē uzdevumu veikšana kopā ar citām NATO vienībām.
Jaunāko komandieru loma un apmācība
Lai uzturētu un nodrošinātu augstu kaujas gatavību, svarīgi “nesadedzināt” jau esošos komandierus un virsniekus, jo temps, ar kādu mēs veicam šī brīža pienākumus, apmācību ciklu, ir augsts. Zemessardzes vienībās nepieciešami papildus profesionālā dienesta karavīri, sevišķi nozīmīgākajos amatos, kur gatavībai jābūt nepārtrauktai. Jāpievērš liela uzmanība jaunāko komandieru apmācībai, jo lēmumus pieņems tieši nodaļu un vadu komandieri, tas ir jātrenē, lai krīzes situācijā tiktu pieņemti vislabākie lēmumi.
Apmācību procesā jādomā par infrastruktūru, noliktavām, poligoniem. Jau patlaban nepietiek poligonu, kur trenēties ar lielkalibra ieročiem – mīnmetējiem, lielkalibra ložmetējiem, granātmetējiem. Ir būtiski iegādāties jaunus ieročus un ekipējumu un tik pat būtiski ir attīstīt jaunās spējas piemērotā infrastruktūrā.
Sadarbība ar partneriem
Zemessardzes 2.Vidzemes brigāde potenciāli iekļausies Multinacionālās divīzijas “Ziemeļi” apmācību procesā, trenējot gan komandierus, gan vienības un integrējot tās spējas, kas nav Latvijas vai mūsu brigādes rīcībā. Mūsu sabiedroto spēku loma aizvien paaugstināsies, jau tagad nepieciešams sabiedroto spēku virsniekus integrēt darbam un apmācībām mūsu brigādes štābos.
Mēs esam gatavi aizsargāt katru Latvijas centimetru un katru iedzīvotāju, lai izpildītu šo mērķi, vajadzētu integrēt mūsu uzdevumos arī Valsts robežsardzi. Lai mēs viens otru saprastu un krīzes situācijā atbalstītu.
Būtiski ir mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi. Tie ietver arī valsts struktūru un institūciju iesaisti un palīdzību, lai mēs būtu spējīgi veikt aizsardzības pasākumus jau no pašas valsts robežas.
Jau šobrīd kopā ar pašvaldībām un valsts institūcijām domājam, kā izveidot, attīstīt un uzturēt kritisko infrastruktūru, ko pretinieks pirmajos kaujas mirkļos var censties ietekmēt un iznīcināt. Sabiedrības atbalsts ir neatsverams. Vidzemē ir 12 pašvaldības, ar to civilās aizsardzības komisijām un bataljoniem regulāri organizējam apmācības “Pilskalns”, kur pievēršamies dažādu krīžu risināšanai. Mērķis ir saprast, ka militārajā krīzē Bruņotajiem spēkiem būs savi, bet pašvaldībām savi uzdevumi. Pamazām zūd stereotips, ka Zemessardze vai armija krīzē atnāks un visus izglābs. Civilās aizsardzības komisijām ir jāplāno, kā atbalstīt Bruņotos spēkus, un šo plānu realizācija kopīgi jātrenē. Tāpat kopumā mums sabiedrībai ir jāskaidro, ko mēs darām, kā organizējam mācības, kāpēc mums ir svarīgi izmantot ne tikai poligonus, bet arī privātās teritorijas, kāpēc mums svarīgi pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, pilsētām un tamlīdzīgi.
Līdz galam nav skaidra mednieku loma valsts aizsardzībā. Tā ir liela, motivēta sabiedrības daļa, kas prot apieties ar ieročiem, kuriem ir tehniski bieži pat labāks ekipējums, bet viņi nav gatavi stāties Zemessardzē. Šai jomā ir vēl jāstrādā, kopīgi ir jāplāno viņu integrācija valsts aizsardzības uzdevumu veikšanā. Esam tikušies ar mednieku kolektīviem, viņu interese iesaistīties valsts aizsardzībā ir, mēs saredzam dažādus modeļus, kā tas var notikt. Piemēram, viņus var iesaistīt kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, vai nodrošinot mūsu vienību apsardzi, piemēram, medicīnas personāla.
Valsts aizsardzības dienests – platforma papildspēkiem
Mūsu brigāde skatās cerīgi uz Valsts aizsardzības dienestu. Mums tas sākotnēji ir neliels skaits, šogad tie mūsu brigādē būs 30 karavīri, nākamgad tikpat. Ilgtermiņā tas ir labs pamats mūsu rezervju veidošanai. Taču es uz to skatos arī kā uz Zemessardzes un profesionālā dienesta rekrutēšanas platformu. Bieži jauniešiem nav skaidrs, kas ir Zemessardze un kas ir profesionālais dienests, un Valsts aizsardzības dienests dos ieskatu, ar ko katrā vidē nodarbojas un vai tas atbilst katram indivīdam. Iespējams, jaunieši pēc Valsts aizsardzības dienesta beigām nolems kļūt par zemessargu vai pat karavīru.”
