Lasīšanas laiks: 3 min
Lai mazinātu bīstamā kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, Valsts meža dienests atgādina par piesardzības pasākumiem, ko vēlams ievērot katram meža īpašniekam, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valsts meža dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Pavziniuka.
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.
Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Ja šajā periodā laiks ir sauss, silts un bez vēja, tad viennozīmīgi tie ir labvēlīgi nosacījumi egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.
Valsts meža dienests atgādina par piesardzības pasākumiem, ko vēlams ievērot meža īpašniekiem, lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risku.
Ko meža īpašniekam vajadzētu darīt?
- Vējgāzēs, vējlauzēs bojāto koku izvākšanas un malkas sagatavošanas darbus veikt ziemas periodā. Darbība, tai skaitā svaigo kokmateriālu aizvešanu no krautuvēm, būtu jābeidz ne vēlāk par 1 aprīli. Izņēmums ir kokmateriāli, kam veikti aizsardzības pasākumi (mizoti vai strīpoti) un sausais kokmateriāls.
- Maija mēneša otrajā pusē un jūnija sākumā pārbaudīt egļu stumbrus, it īpaši, ja koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti. Gadījumā, ja tajos redzami mazi, aptuveni 1 mm gari caurumiņi (kukaiņu ieskrejas), kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē, vēlams doties uz Valsts meža dienestu un pieteikt sanitāro kailcirti, jeb galveno cirti pēc VMD sanitārā atzinuma. Vairāk informācijas LVM un LVMI “Silava” sagatavotājā materiālā par mizgrauzi un LVMI “Silava” vadošā pētnieka Agņa Šmita prezentācijā “Egļu astoņzobu mizgrauža monitorings un ierobežošana – 20.04.2022”.
Ko meža īpašniekam nevajadzētu darīt?
- Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim meža īpašniekiem nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, vai kuru koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16cm, jo ciršanas atliekas (zari, skujas un skaidas) izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus un veicina kukaiņu savairošanos. Tādējādi tiek pastiprināta mizgraužu piesaiste skuju koku audzēm. Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas, un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi. Tas jādara saskaņā ar 18.12.2012. MK noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”.
Svarīgi atcerēties, ka sausie, mizgraužu bojātie koki risku mežaudzei vairs nerada, taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu vasaras periodā, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc. Mežsaimnieciskā darbība būtu pieļaujama, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas zemkopības ministra padotībā. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
