Lasīšanas laiks: 4 min
Latvijā reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā Rīgas iedzīvotājiem, aģentūrai LETA pavēstīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.
“Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem. Piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%,”
pauda institūtā.
Vienlaikus institūtā atzīmēja, ka Rīga, Ventspils un Jelgava ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.
Institūtā skaidroja, ka pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70 kvadrātmetru dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.
Pētījumā, salīdzinot dažādu namu apsaimniekotāju rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem ziemas mēnešos, viszemākās kopējās izmaksas par mājokli bija Daugavpilī dzīvojošajām ģimenēm – vidēji 166 eiro, bet visaugstākās Jēkabpilī – 200 eiro, kurai seko Valmiera un Liepāja ar 197 un 195 eiro rēķiniem. Pretēji izplatītam uzskatam, Rīgā šīs izmaksas bija vienas no zemākajām, vidēji sasniedzot 186 eiro.
Tomēr, vērtējot mājokļa izdevumu kopsummu pret ģimenes vidējiem ikmēneša ienākumiem, mazākais mājokļa izdevumu slogs bija rīdziniekiem, bet augstākais – jēkabpiliešiem. Tas skaidrojams ar faktu, ka, lai arī Rīgā dzīvojošām ģimenēm nav pašas zemākās mājokļa izmaksas, ienākumi ir salīdzinoši augstāki, izmaksām kopā veidojot mazāku daļu no ikmēneša izdevumiem.
Vienlaikus Valmierā mājokļa izmaksas ir vienas no augstākajām, tomēr, attiecinot tās uz vidējiem ienākumiem pilsētā, to īpatsvars drīzāk vērtējams kā vidējs attiecībā pret pārējām pilsētām (12,7%).
Ventspilī izmaksu slogs ir vistuvākais Rīgai: ja galvaspilsētā par mājokli jāatvēl desmitā tiesa no ienākumiem, tad Ventspilī tie ir 11,5%.
“Sīkāk analizējot mājokļa izdevumu galvenās pozīcijas katrā pilsētā, secināms, ka Daugavpilī ir viszemākā atkritumu apsaimniekošanas maksa, kā arī salīdzinoši mazāki tēriņi par ūdeni un kanalizāciju. Savukārt Jēkabpilī dzīvojošajiem krietni vairāk jāmaksā gan par ūdeni un kanalizāciju, gan par atkritumu apsaimniekošanu, kas kopsummā ar pārējām pozīcijām ģimenei rada lielākus tēriņus par mājokli nekā citās pilsētās dzīvojošajiem.
Valmierā būtiskāko mājokļa izmaksu daļu rada ievērojamā apkures cena, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas par ūdeni un kanalizāciju.
Savukārt Liepājā mājokļa izdevumu sadārdzinājumu veido salīdzinoši augstāka atkritumu apsaimniekošanas maksa un lielākas izmaksas par koplietošanas telpās patērēto elektroenerģiju,” sacīja Kropa.
Apkopojot pārtikas groza cenas četru cilvēku ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni un kas dzīvo kādā no apsekotajām pilsētām, pēc pētījuma datiem, ar augstākajām izmaksām jārēķinās Rīgā dzīvojošajiem (347 eiro), bet vismazāk par pārtiku jāizdod ģimenēm Daugavpilī (331 eiro) un Jelgavā (330 eiro). Secināts, ka arī šajā izdevumu kategorijā vērojama līdzīga tendence kā mājokļu izmaksu gadījumā – līdzko tās attiecina pret vidējiem ikmēneša ienākumiem konkrētajā pilsētā, situācija mainās. Ģimenēm Daugavpilī pārtikai nākas atdot lielāko ienākumu tiesu, proti, 26,3%, kamēr Rīgā tie ir 18,7%. Līdzīgi kā ar mājokļa izmaksām, arī pārtikai rīdzinieki tērē vismazāko ienākumu daļu, pateicoties krietni lielākiem ienākumiem, kaut arī pārtikas cenas galvaspilsētā ir augstākās.
Summējot pārtikas un mājokļa izmaksas, kas ik mēnesi jāsedz Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, Daugavpilī un Jēkabpilī dzīvojošajiem, secināts, ka kopumā lielākie tēriņi ir jēkabpiliešiem (544 eiro), bet mazākie – daugavpiliešiem (497 eiro). Tomēr, vērtējot no ienākumu perspektīvas, Daugavpilī šīs izmaksas ģimenēm rada lielāko izdevumu slogu un veido pat 40% no ikmēneša ienākumiem. Līdzīga situācija ir arī Jēkabpilī un Rēzeknē, kur šo izmaksu īpatsvars no ienākumiem veido 39%. Rīgā dzīvojošajām ģimenēm attiecīgo izmaksu slogs ir viszemākais – 29%, seko Ventspils ar 32,5% un Jelgava ar 33%. Pēc šo divu izmaksu pozīciju segšanas vismazāk līdzekļu atliek Daugavpils ģimenēm (60%), bet visvairāk – rīdziniekiem (71%).
“Izmaksu salīdzinājums, protams, ir relatīvs, jo ikdienā ģimenēm ir arī daudzas citas būtiskas izmaksu pozīcijas. Piemēram, transports Rīgā pilnīgi noteikti veido vērā ņemamu tēriņu sadaļu, kamēr citās pilsētās tās varētu būt krietni vien zemākas. Tomēr, vērtējot no pārtikas un mājokļa izmaksu perspektīvas, redzams, ka dzīves dārdzība galvaspilsētā nebūt nav tā augstākā, turpretim atalgojums nenoliedzami ir lielākais,” piebilda Kropa.
“Swedbank” Finanšu institūta pētījums par dzīves dārdzību Latvijas pilsētās veikts 2019.gada pirmajā pusgadā.
