Lasīšanas laiks: 3 min
Pirms Jāņiem portāls “Valmieras Ziņas” apsekoja pilsētu un aplīgoja teritoriju saimniekus, kuri nebija pacentušies sakopt savu īpašumus pirms svētkiem. Vairākas no šīm teritorijām pieder Valmieras pilsētas pašvaldībai. No pašvaldības esam saņēmuši skaidrojumu, ka ne visas no šīm teritorijām būtu jāpļauj vairākas reizes sezonā.
Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa, saskaņā ar Valmieras pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem pilsētas zemes gabalu īpašnieki ir atbildīgi par savu īpašumu uzturēšanu, nodrošinot teritorijas sakopšanu, zāliena vai zālāju nopļaušanu un apstādījumu uzturēšanu. Noteikumi regulē arī, kā pļaujama zāle vasarā.
“Zāle var augt vai nu zālājā – ar zālaugiem dabiski apaugušā zemes platībā – vai zālienā, kas ir ar zālaugiem apaugusi un kopta teritorija, arī tiešā ielas brauktuves tuvumā esošais zāliens (ielas sarkanā līnija), kā arī sabiedriskās teritorijas (parki un skvēri). Saskaņā ar noteikumiem zālājiem un zālieniem ir atšķirīgas kopšanas prasības. Zālienu pļaušana jānodrošina tik bieži, lai nepieļautu zāles vidējo garumu virs 15 cm, uzturot to 4-12 cm garumā. Nožogotās teritorijās zāliena pļaušana nozīmē nepieļaut zāles vidējo garumu virs 40 cm, uzturot to 5-40 cm robežās. Zālāju pļaušana jānodrošina ne retāk kā vienu reizi gadā līdz 1.septembrim,” skaidroja Līga Bieziņa.
Valmieras pilsētas pašvaldībai piederošo īpašumu apsaimniekošanu nodrošina viens pakalpojuma sniedzējs – SIA “Valmieras namsaimnieks”, kas secīgi atbilstoši pašvaldības saistošo noteikumu prasībām nodrošina pilsētas zālienu un zālāju uzturēšanu un pļaušanu. “Pašvaldībai piederošo zālāju pļaušanu pašvaldība organizē vienreiz gadā, vasaras otrajā pusē, lai nepieļautu kūlas veidošanos,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika.
Biedrības “Baltijas Vides Forums” vides eksperte bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jautājumos Dana Prižavoite skaidro: “Zāles pļaušanas laiku vasarā lielākoties nosaka zāles izmantošanas mērķis un vajadzība. Ja zāli paredzēts izmantot lopbarībai, to parasti sāk pļaut jau līdz Jāņiem – šajā laikā zāles biomasa ir ar barības vielām vispilnvērtīgākā un iegūstama kvalitatīvāka lopbarība. Zāle, kas izmantojama citiem mērķiem, atkarībā no zālāja veida ir pļaujama arī pēc Jāņiem.”
Lai sekmētu bioloģisko daudzveidību un dažādu augu sugu saglabāšanos, to pļaušana vēlama pēc augu izziedēšanas, sēklu nogatavošanās un izbiršanas. Dažāda tipa zālājos šis laiks ir atšķirīgs. Pļavas ziedu izziedēšana sekmē arī dažādu apputeksnētājkukaiņu aktivitāti zālājos.
“Zālāju vērtība būtu nosakāma, vērtējot zālājus pēc to dabai un cilvēkiem sniegtajiem labumiem jeb ekosistēmu pakalpojumiem. Tie var būt gan apgādes pakalpojumi – lopbarība, biomasa enerģijai, ārstniecības augi, ģenētiskie resursi. Regulējošie pakalpojumi – ūdens plūsmas regulācija, augsnes aizsardzība, barības vielu noplūdes mazināšana, apputeksnēšana, klimata regulācija. Kultūras pakalpojumi – lauku un pilsētas ainava, tās estētiskā vērtība, atpūtas un tūrisma iespējas, dzīves kvalitāte. Valmierā, piemēram, būtiska zālāju funkcija ir plūdu regulēšanas funkcija. Liela daļa zālāju atrodas Gaujas applūstošajās teritorijās, kalpojot kā mitrumu uzsūcošs sūklis,” skaidro Dana Prižavoite.
“Ņemot vērā, ka pilsētvidē cilvēku pārveidotas dabas un ietekmes ir ļoti daudz, neskartai un dabiskai videi ir īpaša vērtība. Šādos zālājos attīstītās lielāka kukaiņu un putnu daudzveidība, cilvēkam tiek radīta dabiskas, nepārveidotas ainavas sajūta, ļaujot saglabāt cilvēka un dabas mijiedarbības līdzsvaru,” piebilst Līga Bieziņa.
Tiesa gan, no visām mūsu piefiksētajām vietām vienīgi Dīvaliņa pļavas varētu pieskaitīt pie dabiski apaugušām zemes platībām. Visas pārējās aizaugušās vietas bija ielas malās vai sabiedriskās teritorijās. Piemēram, ik gadu esam norādījuši, ka parks ar asfaltētiem gājēju celiņiem starp Memoriālu un Palejas ielu ir aizaudzis, taču arī šogad tur zāle pirms Jāņiem bija saaugusi kā daudzviet Gaujas krastos. Tāpat arī jaunā skatu platforma pie Gaujas Atpūtas parkā jau ir ieaugusi zālē.
Vai tiešām parku var nosaukt par dabiski apaugušu zemes platību?
