Lasīšanas laiks: 4 min
Viņa mūžs bija īss… 1919. gada 6. jūnijā Valmieras reālskolas audzēknis, divdesmitgadīgais jauneklis Edgars Krieviņš 2. Cēsu kājnieku pulka 8. Skolnieku rotas rindās devās uz kaujas lauku pie Cēsīm, lai stātos pretī vācu landesvēram un dzelzs divīzijai cīņās par Latvijas neatkarību. Kaujā jauneklis izrādīja īpašu drosmi un varonību. Smagi ievainots Edgars Krieviņš tās pašas dienas pēcpusdienā nomira Cēsu slimnīcā. Skolnieku rotā pirmais kritušais… Skolasbiedru jauno karotāju acīs izmisums, apjukums. “Daudz mūsu vidū tādu, kas pirmo reizi savā mūžā redz kritušu jeb smagi ievainotu, tamdēļ viens otrs novēršas. Sejas daudziem kļuvušas līķa bālas, un acis jautādamas raugās citos, kamdēļ tas tā?“ vēlāk atceras kauju biedrs, 8. Skolnieku rotas kareivis Aleksandrs Mateass.
Ar atklātu un mērķtiecīgu skatienu Edgars raugās pretī no 1929. gadā žurnālā “Atpūta” publicētās fotogrāfijas. Viņa dzimšanas diena ir 18. maijs, 1899. gads, šogad atzīmējam viņa 125. jubileju. Savukārt Skolnieku rotas izveidošanai šogad 105. atceres gadadiena.
Toreiz, 1919. gada maijā, Edgars Krieviņš bija pabeidzis Valmieras reālskolas 6. klasi. Viņam būtu jāmācās vēl viens gads. Bet vai divdesmitgadīgs jaunietis var mierīgi nosēdēt skolas solā, kad igauņi un latvieši cīnās pret Sarkano armiju par savu valstu neatkarību!?
Kad 1919. gada maijā 6. Igaunijas kājnieku pulka daļas un Ziemeļlatvijas brigādes bruņotās vienības ienāca Valmierā, kuru bēgot atstāja Sarkanās armijas karaspēks, Igauņu pulka sastāvā izveidotā skolnieku rota iedrošināja arī patriotiski noskaņotos Valmieras un apkārtnes jauniešus pieteikties karot pret lieliniekiem un uzturēt kārtību pilsētā. Skolotāja Alfrēda Lukstiņa uzmundrināti, nākamajās dienās skolnieki un jaunieši reģistrējās kā brīvprātīgie karotāji, lai izveidotu atsevišķu rotu. Edgars Krieviņš pieteicās 31. maijā.
2. Cēsu kājnieku pulkam bija paredzēts 3. jūnijā doties uz Latgales fronti, lai cīnītos pret lieliniekiem, bet tajā pašā dienā noskaidrojās, ka no Rīgas nākošais vācu landesvērs un dzelzs divīzija atteikušies cīnīties pret Sarkano armiju. Viņi devās Cēsu un Valmieras virzienā ar mērķi doties tālāk uz Igauniju. Kārļa Ulmaņa valdība to negribēja pieļaut. Edgars Krieviņš līdz ar 70 citiem brīvprātīgajiem valmieriešiem 5. jūnijā ieradās Cēsīs, kur apvienojās ar cēsniekiem. Tās pašas dienas vakarā jaunajiem karotājiem izsniedza šautenes, un 6. jūnijā, kad jaunieši jau atradās kaujas laukā, 2. Cēsu kājnieku pulka komandieris pulkvežleitnants Krišjānis Berķis izdeva pavēli, ar kuru brīvprātīgi iestājušos 108 Valmieras un Cēsu skolniekus ieskaitīja 2. Cēsu kājnieku pulka 8. rotas sarakstos. Rotu sāka saukt par Skolnieku rotu, jo tajā dienēja 14–20 gadus veci jaunieši.
Kaujas pie Cēsīm, kad apvienotās igauņu un latviešu karaspēka vienības sakāva Latvijas un Igaunijas valstiskuma apdraudētājus – vācu landesvēra un dzelzs divīzijas daļas, ir viena no spilgtākajām epizodēm mūsu valsts vēsturē.
Notikumu aculiecinieks rotas dižkareivis, virsseržanta vietas izpildītājs Alfrēds Lukstiņš par šo epizodi rakstīja: ”Kad 8. Skolnieku rota saņēma rīkojumu ieņemt kaujas līniju starp ceļiem un Katrīnas un Mācītājmuižām, tad pēc izlūku kareivju-skolnieku atgriešanās rotas komandieris virsleitnants Gustavs Grīns agrā rītā deva rīkojumu izstiepties ķēdē un ieņemt līniju. Kā pirmais ķēdes priekšgalā atradās kareivis Krieviņš. Caur savu drosmi aizraudams citus līdzi, viņš pirmais sasniedza nodomāto līniju uz kalna muguras. Visu kaujas laiku kareivis Krieviņš bija citiem par priekšzīmi un tikai ap plkst. 8.00–9.00 rītā kareivis Krieviņš tika smagi ievainots vēderā, kāpēc bija jānogādā uz slimnīcu. Kareivja Krieviņa varoņdarbu var apliecināt visi 8. rotas skolnieki.”
Kaujā ievainotos 8. Skolnieku rotas kareivjus – Edgaru Krieviņu, Jāni Zālīti, Oskaru Žilinski, Herbertu Lauciņu, Oļģertu Bišeru, Antonu Ķivru, Jāni Pāvuliņu – ievietoja Cēsu slimnīcā. Pēc 6. jūnija kaujas no Cēsu pulka vienībām pavisam bez vēsts pazuda 92 kareivji, no 8. Skolnieku rotas bez vēsts pazuda 22 kareivji. Desmit stundas pulks izturēja cīņu ar skaitliskā ziņā vismaz divas reizes stiprāku, labi apbruņotu pretinieku.
Edgars Krieviņš apbedīts Valmieras pilsētas Centra kapos, kur 1930. gadā pirmajam Skolnieku rotas kritušajam karavīram atklāts piemineklis. Par 1919. gada 6. jūnija cīņām 1924. gadā Edgars Krieviņš pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
2011. gada 26. maijā Valmierā, vietā, kur 1919. gadā formējās Cēsu pulka Skolnieku rota, atklāta mākslinieces Solveigas Vasiļjevas darinātā piemiņas zīme.
