Lasīšanas laiks: 2 min
Valmieras novada Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecības “Jungas” īpašnieks patlaban nav pildījis pienākumus veikt taurgovju ganāmpulka laboratoriskos izmeklējumus, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.
Ulmanis skaidroja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības un arī Latvijas normatīvajiem aktiem Heka govis jeb taurgovis ir lauksaimniecības nevis savvaļas dzīvnieki un uz tām attiecas visas tās pašas dzīvnieku identifikācijas un infekcijas slimību uzraudzības prasības, kā uz jebkuru citu lauksaimniecības dzīvnieku sugu. Tas nozīmē, ka govis ir jāreģistrē, jāapzīmē un vidēji reizi trīs līdz piecos gados, neatkarīgi no šķirnes, jāizmeklē uz dažādām dzīvnieku infekcijas slimībām.
Viņš uzsvēra, ka dzīvnieku īpašniekam ir uzlikts tiesiskais pienākums veikt ganāmpulka laboratoriskos izmeklējumus. Pagaidām dzīvnieku īpašnieks savu pienākumu nav izpildījis.
Jau ziņots, ka otrdien, 1.februārī, Saeimas deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē spriedīs par taurgovju populācijas saglabāšanu Latvijā.
Jautājums par taurgovju populāciju kļuvis aktuāls pērnā gada beigās, kad zemnieku saimniecības “Jungas” saimnieks Dainis Ozols sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja, ka pienācis laiks atvadīties no taurgovīm, kuras ar Pasaules Dabas fonda atbalstu pirms 15 gadiem atvestas no Papes Dabas parka ganībām. Pēc viņa teiktā, par šādu rīcību jāizšķiras, jo saprātīgā budžetā pret šādiem “savvaļas dzīvniekiem” nav iespējams izpildīt likumā paredzētās prasības, bet sodus maksāt negribas.
Ozols “ReTV” skaidrojis, ka šajā gadījumā prasības ir grūti ievērot, jo, piedzimstot teliņiem, tiem ausī jāiedur krotālijas. Dzīvnieku sagūstīšana esot praktiski neiespējama, jo taurgovis, dzīvojot savvaļā, ir mežonīgas un ļoti nikni aizstāv teļus.
Savukārt PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis, komentējot situāciju zemnieku saimniecībā Naukšēnos, aģentūrai LETA sacīja, ka katra liellopu novietne, kurā netiek veikti dzīvnieku izmeklējumi uz govju brucelozes un govju enzootiskās leikozes slimībām un nenodrošina brīvas novietnes statusa uzturēšanu, apdraud visas Latvijas no slimībām brīvo statusu.
“Tas nepieciešams ne tikai tādēļ, lai dzīvnieku īpašnieks pārliecinātos par ganāmpulka veselību, bet, galvenokārt tādēļ, lai nepieļautu dažādu liellopiem un arī cilvēkiem bīstamu slimību, piemēram, brucelozes izplatīšanos Latvijā,” uzsvēra Oļševskis.
