Lasīšanas laiks: 3 min
Atkal noslēdzies ražīga darba cēliens, un lielākā daļa skolēnu jau pilniem malkiem bauda vasaras brīvdienas. Arī Valmieras mūzikas skolas audzēkņi, bet pirms tam – neliela pietura, atskats uz paveikto visa mācību gada garumā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras Mūzikas skolas stīgu kopas vadītāja Inguna Birzniece.
Šoreiz uz mūzikas stundu Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā 28. maija vakars kopā pulcēja gan lielākus, gan mazākus jaunos mūziķus, viņu vecākus un citus interesentus. Kā parasti, bērni muzicēja divos sastāvos, kur katram ir savi uzdevumi.Mazākajiem tā pirmām kārtām ir kopspēles apgūšana, tātad arī rēķināšanās ar citiem, ieklausīšanās, precīza ritma apgūšana un intonācijas precizitāte. Kad šīs pamatiemaņas apgūtas, audzēknis var pievienoties vecāko klašu orķestrim, kur jau var ļauties vairāk muzicēšanas priekam un burvībai.
Šajā sakarā jāatzīmē, ka par augstu nevar novērtēt abu orķestra vadītāju – Maijas Ozolas un Daces Zariņas – ieguldīto darbu, jo bērni, protams, ir dažādi gan pēc rakstura, gan muzikālajām spējām un dotumiem. Ir jāspēj atrast repertuāru, lai tas gan patiktu jaunajiem mūziķiem, gan kaut ko dotu tīri pedagoģiskajā plāksnē.
Koncertā dzirdējām gan zināmu, gan nezināmu autoru darbus – M.Nelsona “Abigailas dziesmu”, mazo mūziķu īpaši iemīļoto “Cirvi”, S.Forestera “Veco Džo”, tāpat vācu tautasdziesmu. Īpaši jāatzīmē jaunie solisti Bruno Reņģe un Asnāte Krūmiņa, kuri duetā ar orķestri atskaņoja lietuviešu tautas deju “Klumpa-kojis”. Droši un pārliecinoši savu spēlētprasmi demonstrēja arī mazā Emīlija Taima, atskaņojot N.Kačurbinas “Lāci un lelli”. Daudzveidīga programma atskanēja arī vecāko klašu audzēkņu orķestra priekšnesumā.. Dzirdējām gan jaunzēlandiešu tautasdziesmu, gan M.Zeibera “Tango”, M.Šēnbergas “Es sapņoju”, tāpat mūsu pašu A.Riekstiņa “Gadsimtu mijas maršu” un L.Andersona “Sinkopēto pulksteni”. Īpaši jāatzīmē jaunā soliste Karlīna Skuja, kura kopā ar orķestri atskaņoja V.A.Mocarta “Klavierkoncerta” 2.daļu.Koncerta noslēgumā apvienotā orķestra izpildījumā dzirdējām Š.Nelsones skaņdarbu “Riverside”.
Mūzikas skolas uzdevums neapšaubāmi ir audzināt nākošos inteliģences pārstāvjus, kuri ne tikai paši prot strādāt, bet ciena arī citu darbu. Par mūzikas nozares profesionāļiem kļūst salīdzinoši mazs procents no absolventiem, bet novērtēt citu darbu būtu jāiemācās visiem, neatkarīgi no tā, cik virtuozs spēlētājs katrs būtu. To īpaši pieminu tādēļ, ka atkal saskāros ar dažu jaunāko klašu audzēkņu visatļautību un necieņu, kuri, pat ignorējot aizrādījumus, vecāko klašu orķestra uzstāšanās laikā pastaigājās, sarunājās, cenšoties pat pārkliegt orķestri. Izskatījās, ka bērni bija ļoti pārsteigti par aizrādījumiem netrokšņot, viņiem šķita, ka viss kārtībā, un šāda uzvedība ir pieļaujama. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka par uzvedību koncertos , un ne tikai mūzikas skolas rīkotajos, ir jārunā daudz vairāk, plaši iesaistot arī vecākus. Bet tagad – garais “starpbrīdis” klāt, tātad visiem labi atpūsties, lai rudenī varam atsākt nākamo ražīgo darba cēlienu!
