Lasīšanas laiks: 4 min
Trešdien, 11.martā, Valmierā viesojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidents Aigars Rostovskis, lai tiktos ar organizācijas Vidzemes nodaļas biedriem. Portālam “Valmieras Ziņas” bija iespēja uzklausīt viņa vērtējumu par pašreizējo situāciju Latvijas tautsaimniecībā un aktuālajām problēmām, kas satrauc uzņēmējus.
Kā uzsvēra A.Rostovskis, Rīgā ir koncentrēts 70% no biznesa, taču cilvēku skaita ziņā tajā dzīvo tikai puse no Latvijas iedzīvotājiem, tādēļ LTRK pievērš lielu uzmanību arī reģioniem.
LTRK pašlaik ir ap 1300 biedriem. 75% no tiem aptaujā atbalstījuši maksimāli pragmatisku attiecību veidošanu ar Krieviju. Daudziem uzņēmumiem šajā valstī ir bizness vai arī tas ir pakārtoti saistīts ar Krieviju. LTRK izprot politiski neviennozīmīgo situāciju, taču kā uzņēmēju organizācija tā iestājas par saimniecisko sakaru saglabāšanu ar Krieviju.
“Protams, katram uzņēmējam ir jāizvērtē individuāli sava darbība Krievijā, jo tirgus ir liels, bet riskants, taču pilnībā to pazaudēt mēs nevēlamies,”
norādīja A.Rostovskis.
Vēl viens sensitīvs jautājums saistībā ar Krieviju ir termiņuzturēšanās atļaujas.
LTRK biedru vairākums uzskata, ka termiņuzturēšanās atļaujas biznesam ir vajadzīgas,
jo ar to ir iesaistītas dažādas nozares – nekustamo īpašumu attīstītāji, tirgotāji, būvnieki un citas. Līdz ar atļauju izsniegšanas ierobežošanu, ekonomika izjutusi lielu triecienu.
Februāra beigās Latviju apmeklēja ASV Valsts departamenta galvenais ekonomists Rodnijs Ludema. Viņš arī uzstājies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta dienā “Ceļš uz jauniem tirgiem”. Kā pastāstīja A.Rostovskis, augstais viesis vēlējies uzzināt Latvijas uzņēmēju viedokli par ASV un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumu un notikumiem Ukrainā. LTRK pārstāvji pauduši viedokli, ka būtiska Latvijas drošības komponente ir ekonomiskā situācija un iedzīvotāju ienākumu līmenis. Īpaši kritiski tas ir Latgalē. Ja tur dzīves līmenis krītas un ir ļoti intensīva Krievijas propaganda, situācija var kļūt bīstama.
“Mūsu vēsts kolēģiem no Vašingtonas bija, ka
kopīgiem spēkiem ir jāveicina ekonomikas augšupeja, lai palielinātu iedzīvotāju ienākumus, tad viņus būs grūti apstrādāt ar prokrievisku ideoloģiju,”
pastāstīja LTRK viceprezidents.
A.Rostovskis informēja, ka
LTRK cīnīsies “līdz galam” par mikrouzņēmumu nodokļa likmes atjaunošanu 9% līmenī.
Sarunās ar valdību esot radusies sajūta, ka varētu būt panākumi šajā jautājumā. Tāpat A.Rostovskis solīja cīnīties līdz pat Satversmes tiesai, lai atceltu grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem. LTRK uzskata šo norma par pārāk stingru, jo sevišķi pašreizējās situācijas kontekstā. “Ukrainas krīze, termiņuzturēšanas atļauju izsniegšanas apturēšana un Eiropas ekonomikas stagnācija negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku, un Valsts kases ieņēmi ir samazinājušies, tādēļ valsts sāk pastiprināti lietot represīvās metodes, kas negatīvi ietekmē biznesu. Ekonomiskās situācijas dēļ valdība vēlas arī attiekties no iepriekš panāktās vienošanās par darbaspēka nodokļa samazināšanu,” skaidroja A.Rostovskis.
Kā uzskata LTRK viceprezidents,
lai valdība ieklausītos uzņēmēju viedoklī, ir nepieciešams kāpināt jaudu. Tādēļ nepieciešams palielināt kameras biedru skaitu vismaz līdz 5000,
vienlaikus rosinot likumdošanā paredzēt normu par uzņēmumu obligātu dalību LTRK vai kādā citā uzņēmēju organizācijā, kā tas ir vairākās Eiropas valstīs.
Tāpat sarunas ar valdību būs daudz efektīvākas, ja LTRK spēs paust argumentētu viedokli. Šī iemesla dēļ ir izveidots Krišjāņa Valdemāra fonds, kura viens no uzdevumiem ir finansiāli atbalstīt un padarīt plaši publiski pieejamus pētījumus tautsaimniecībā.
“Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras parlamentam nav savs analītiskais dienests. Tādēļ Saeimas lēmumu kvalitāte ir kritiska zema,”
norādīja A.Rostovskis.
LTRK viceprezidents akcentēja ar finanšu pieejamību uzņēmējiem. Latvijā esot ap 1000 uzņēmumiem, par kuriem notiek cīņa banku starpā. Pārējie uzņēmumi ir slikti kapitalizēti, tādēļ bankas nevēlas tos kreditēt.
“Bankas atzīst, ka no viena grāvja, kad tās treknajos gados skrēja visiem pakaļ ar naudu, tās ir metušās otrā grāvī. Mēs aicinām tās pārskatīt savu politiku un atgriezties pie normālas kreditēšanas prakses. Vienlaikus uzskatām, ka ir jāmeklē arī citi risinājumi. Sarunās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju esam aktualizējuši jautājumu par krājaizdevsabiedrību veidošanu kameras ietvaros un citiem risinājumiem.”
A.Rostovskis mudināja uzņēmējus domāt par Latvijas nākotnes ekonomiku, kurā liela loma būs modernajām tehnoloģijām un inovācijām. “Latvijas ekonomika, noņemot Eiropas fondu līdzekļus, izskatās visai bāla. Atkarība no Eiropas naudas un valsts pasūtījumiem biznesam ir ļoti liela.
Mums ir tikai pieci gadi, lai sagatavotu savus uzņēmumus un valsts ekonomiku kopumā dzīvei bez ES fondu līdzekļiem.
Uzņēmumu un visas Latvijas ekonomiku labklājību var nodrošināt tikai divas lietas – eksports un produktivitāte.”
