Lasīšanas laiks: 3 min
“Igauņi ir mazliet savdabīgāki nekā mēs,” sarunu par Igauniju uzsāka Gatis Kampernovs, Vidzemes Augstskolas absolvents un lektors, IMPRO ceļojumu konsultants, Valmieras Tūrisma informācijas centra organizētajā Ceļotāju stāstu vakarā 23.aprīlī.
“Igauņi ir mazliet lēnāki un pacietīgāki. Liekas, ka arī lente, pa kuru slīd iegādātā prece līdz kasei, Igaunijā darbojas lēnāk,”
jokoja G.Kampernovs. Otra svarīgā iezīme ir precizitāte izteikumos.
“Ja grib saņemt precīzu atbildi, arī jautājums ir jāveido konkrēts. Piemēram, ja tūrisma centrā Igaunijā jautāsiet, vai zooloģiskais dārzs darbojas un saņemsiet apstiprinošu atbildi, bet, nokļūstot līdz tam, secināsiet, ka tomēr tas nav atvērts, tad ir skaidrs, ka vispār darbojas, bet tieši šodien ir slēgts. Ja tas netiek jautāts, to arī nepaskaidro.”
Latvieši ir vienīgie pasaulē, kuri Igauniju dēvē tieši šādā vārdā. Lai gan senči uz tagadējo teritoriju nākuši no dažādām pasaules vietām (Latvijas teritorijā dzīvojošo no Indijas, bet Igaunijas – no Urālu kalniem) un mūsu valodas pārstāv dažādus valodu atzarus, latvieši ir igauņiem radniecīgāka tauta, ja salīdzina ar somiem.
“Lai gan dažādos sadarbības projektos, kopīgos pasākumos, atceres dienās un citos notikumos joprojām esam trīs Baltijas valstis, pozicionējot sevi ikdienas dzīvē, Latvija ir palikusi pēdējā Baltijas valsts. Igaunija iekļauj sevi Skandināvijā, savukārt Lietuva – Centrāleiropas valstu kopā.”
Mūsu kaimiņi vairāk izmanto dažādus valsts simbolus. Arī karoga krāsu salikumam ir vairākas versijas.
“Populārākais karoga krāsu salikuma – zils, melns, balts – skaidrojums ir: zem zilas debess uz melnas zemes dzīvo cilvēki ar gaišām galvām. Interesanti, ka himnas melodija ir tādi pati kā Somijai. Turklāt igauņiem, salīdzinot, ar Latviju, ir vairāk dažādu nacionālo simbolu, ir pat noteikta nacionālā smarža – rudzupuķu.”
Vēl kāda interesanta iezīme Igaunijā ir tur dzīvojošo lāču daudzums.
“Igaunijā ir ap 700 lāču, kas ir ļoti daudz. Ja ar jēlas gaļas gabalu pastaigāsieties Viru apkaimē, tad, līdzīgi kā mums ir putnu vērošana, varēsiet piedalīties lāču vērošanā. Tikai apšaubāmas ir izredzes izdzīvot.”
Pastaigājoties gar jūru, Igaunijā iespējams vērot no akmeņiem veidotas piramīdas, kas ir populāra aktivitāte vietējiem iedzīvotājiem.
G.Kampernovs minēja arī vairākus iemeslus, kāpēc būtu vērts apskatīt kādu no Igaunijas salām.
“Muhu salā ir apskatāma baznīca bez torņa. Tādas Baltijas teritorijā bija apmēram pirms 700 gadiem. Ja ir labs laiks, no Sāremā salas var redzēt Kurzemi. Hījumā salā atrodas piemiņas zīme – zvans, nogrimušā prāmja “Estonia” pasažieru piemiņai. Tas zvana tad, kad vēja stiprums ir tāds, kāds tas bija katastrofas brīdī. Salās ir arī ļoti daudz kadiķu audžu.”
Savukārt ziemā var izmēģināt ledus ceļus, kas savieno Igauniju ar salām, aizsalstot jūras šaurumiem un līčiem.
“Blakus var būt izlauzts ceļš prāmim. Interesanti braukt ar automašīnu, ja blakus kursē prāmis. Ledum ir jābūt 30 centimetrus biezam, to regulāri pārbauda atbildīgās institūcijas. Otra unikālā parādībā ziemā ir sasaluši ūdenskritumi jeb leduskritumi. Sasalst arī tērcītes, kas spraucas no klintīm, veidojot ledus “ērģeles””.
Arī Tallinā ir daudz apskates vērtu objektu, piemēram, Enerģijas centrā, skatītājiem iepriekš piesakoties, apskatāms mākslīgi radīts zibens.
Rakverē esošajā Policijas muzejā var izmēģināt spectērpu, censties atpazīt viltojumu, kā arī interesantā veidā uzzināt par policistu ikdienu.
Igaunijā ir daudz apskates vērtu objektu, vienā vakarā par tiem izstāstīt nevar, tāpēc G.Kampernovs aicina doties uz kaimiņu valsti un iepazīt tās neparasto skaistumu.
Nākamais Ceļotāju stāstu vakars Valmieras Tūrisma informācijas centrā gaidāms 28.maijā.
