Lasīšanas laiks: 2 min
Janvārī tika piedzīvots būtisks mājokļu tirgus kritums, taču februārī un martā segmentos, kuros dominē darījumi ar rezidentiem, tas atgriezās 2014.gada nogales līmenī, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma “Latio” apkopotā informācija.
2015.gada 1.ceturksnī mājokļu tirgus noskaņojumu turpināja ietekmēt vairāki negatīvi faktori, piemēram, neskaidrības ar “nolikto atslēgu” principa ieviešanu un 2014.gadā pieņemtās izmaiņas Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas nosacījumu maiņu.
Kopš 2014.gada septembrī spēkā stājās izmaiņas Imigrācijas likumā, arī 2015.gada pirmajā ceturksnī turpinājās nerezidentu pieprasījuma kritums Latvijas mājokļu tirgū, bet Krievijas pilsoņu interesi vēl vairāk samazināja ģeopolitisko notikumu eskalācija un rubļa vērtības samazināšanās. Šie faktori negatīvi ietekmēja arī ekskluzīvo īpašumu īres tirgu.
“Latio” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Aldis Riekstiņš atzīmē:
“Pozitīvs signāls pirmajā ceturksnī mājokļu tirgum bija “nolikto atslēgu” principa sakārtošana, nosakot to par izvēles nosacījumu, un valsts galvojuma “Altum” programmas ieviešana jaunajām ģimenēm ar bērniem, kas palīdz atjaunot aktivitāti hipotekārajā kreditēšanā”.
“Tirgū šobrīd valda nogaidoša attieksme un visos segmentos tirgus pārorientējas uz vietējiem pircējiem, iespēju robežās koriģējot piedāvājuma cenas un savus biznesa plānus, tomēr šobrīd pat jaunajos mājokļu projektos mikrorajonos cenas vēl nav sasniegušas pieprasījumam atbilstošu līmeni”, norāda Aldis Riekstiņš.
Tirgus arī sagaida risinājumus valstiskā līmenī, kas ilgtermiņā būtu vērsti uz īpašumu tirgus attīstību, tad pašreizējais noskaņojums mainīsies un tirgus kļūs aktīvāks.
Uz nerezidentiem orientētajos segmentos pieprasījuma samazināšanās dēļ cenas piedzīvoja pirmo kritumu kopš krīzes zemākā punkta 2009.gadā. Ekskluzīvajā segmentā tas bija 10-15% robežās, centra dzīvokļiem 7-10%, bet dzīvokļiem jaunajos projektos mikrorajonos 5-7% apmērā.
Tipveida dzīvokļu tirgū pieprasījums saglabājas augsts un atsevišķās apkaimēs tas pārsniedz piedāvājumu. Neskatoties uz saspīlēto tirgus situāciju, tipveida dzīvokļu vidējā kvadrātmetra cena gada laikā pieaugusi par 7%.
Kāpums gan ir ierobežots, jo, sasniedzot noteiktu līmeni, pircējs sāk apsvērt vai lietderīgāk nav iegādāties dzīvokli jaunajā projektā.
Arī darījumu skaita ziņā, ja salīdzina ar 2014.gada attiecīgo periodu, izaugsmi ir nomainījis kritums – Rīgā darījumu skaits ir samazinājies par 4%, bet pārējā valsts teritorijā tikai par 0,7%, jo reģioni mazāk izjuta nerezidentu aktivitātes samazināšanos
