Lasīšanas laiks: 4 min
Ar daudzveidīgiem un krāšņiem pasākumiem aizvadīta Valmieras 741.dzimšanas diena. Šogad 5.novembrī svinēsim Jāņa Daliņa 120.dzimšanas dienu, bet dažādi pasākumi par godu mūsu soļotājam notiek jau tagad. Sestdien, 27.jūlijā, notika vēl kāds nozīmīgs pasākums. Piekto gadu atzīmējot Svētā Jēkaba dienu, visā Latvijā 24 etapos notika aktīvi pārgājieni ar kājām vai velosipēdiem. Šī pasākuma moto – “Viena diena Latvijā kā katra diena Spānijā!”. Valmieras novada teritorijā vijas 2., 3., 4. un 5.etapa ceļi un meža takas.
Trešais etaps 13 cilvēku grupai sākās Strenču evaņģēliski luteriskajā baznīcā ar labiem ceļavārdiem un pirmo zīmodziņu svētceļnieka pasē. Strenču estrādē ceļinieki iepazīstas viens ar otru un atklāj, kas motivējis pieteikties šim ceļam. Kā savulaik jau atzina rakstniece un ceļotāja Zane Eniņa, arī šajā grupā vadmotīvi ir dažādi: kāds grib izvēdināt galvu, cits iet reliģisku motīvu vadīts, vēl kādam vienkārši patīk aktīvā atpūta un Latvijas daba. Dažiem vienkārši pareizi sakritis zvaigžņu stāvoklis – brīva diena un nav ieplānoti citi pasākumi. Arī dalībnieku pieredze ir ļoti atšķirīga – kādam šis pārgājiens ir kā uzdrīkstēšanās un izaicinājums, cits jau ir veicis 1. un 2.etapu, bet dažiem jau ir nopietna pārgājienu pieredze citās valstīs. Dalībnieki ieradušies no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Valmieras, Strenčiem, Līgatnes, Smiltenes, bet viena ceļotāja pat no Minsteres pilsētas Vācijā (dzimtā vieta gan ir Grundzāle).
Tālāk ceļš vijas cauri Strenču parkam, kur izvietotas koka skulptūras, tad gar Gaujas krastu un pāri tiltam, pagrieziens pa labi mežā un zemes ceļš gar Ūdriņām – visur labi nomarķēts Camino Latvija etaps. Atliek vien pamanīt dzeltenās bultas un/vai gliemežvākus uz zilā vai brūnā fona. Tāpat kā pārējos posmos, arī 3.etapā tās izvietotas pie ceļazīmēm, kokiem, tilta un citās vietās.
Pūpolos tiek atpūtinātas kājas, ar kādu našķi vai sviestmaizi papildināta enerģija, un ne viens vien nodomā: Ak, kaut man Daliņa kājas būtu! Bet jāuzticas vien savām kājām. Brenguļu alus sētā atpūta ir nopietnāka. Kā nekā nākamā taka gar Abulu nav tik gluda un vienkārša! Brenguļos ceļinieki saņem otro šī etapa zīmodziņu.
Lai arī upe ļoti sekla, aktīvā atpūta ir arī laivotājiem. Soļotāji pamana ne tikai viņus, bet arī koši dzeltenās gailenītes, kas pēc lietus bariņā tā vien vilina garāmgājējus pieliekties un ielikt sēnes groziņā, bet – nav ne groziņa, ne laika. Ceļš aicina doties tālāk! Un Svētā Jēkaba dienas gājējiem “ceļš” nav lietvārds, tas ir darbības vārds.
Kalniņā augšā un lejā, papardes, nātres, savvaļas apiņi, odi, dunduri, arī kāda ērce un nejaukās briežutis, zalktis, kas veikli aizslīd pāri taciņai – tas viss pieder pie šīs dabas takas. Maza pauzīte piknika vietā, vēl pie Abula ietekas Gaujā, un tad jau klāt Baiļi, kur tiek iespiests trešais zīmodziņš ar skaistu slēpotāju.
Kad parādās uzraksts “Valmiera”, ir noprotams, ka finišs vairs nav tālu, tomēr daži kilometri vēl jānoiet. Tā kā Vanšu tilts šobrīd remontā, ceļš jāturpina pa Gaujas kreiso krastu. Pie TimeMashine apartamentiem ceļotāji saņem ceturto zīmodziņu ar saulīti, kas jāizkrāso pašiem. Te tiek uzzināts, ka vēl var paspēt noskatīties Valmieras pilsētas svētku bumbu ralliju, tāpēc nākamais apstāšanās punkts ir Kazu krāces. Gauja gan atkal ir viltīga un neprognozējama – lielās bumbas nekādi negrib virzīties uz priekšu, pretstraume tās dzen atpakaļ upes līkumā. Kad tiek izbērtas mazās bumbiņas, Gauja kļūst krāsaina.
Uz galvenā tilta tiek nodziedātas dažas rindas no Valmieras himnas: Stāv pāri visam Valmiera ar Gauju līkumotu! Telefonos un pulksteņos tiek salīdzināti arī noietie kilometri. Tie ir vairāk nekā trīs desmiti – vienam 31, citam 33 vai 32 kilometri. Svētā Sīmaņa baznīcas durvis jau ir ciet, bet pusstundu pirms slēgšanas ceļotāji Valmieras Tūrisma informācijas centrā saņem šīs dienas pēdējo zīmodziņu. Paldies Valmieras TICam arī par suvenīriem! Tie tika acīgākajiem un dzirdīgākajiem dalībniekiem, kas mācēja pareizi atbildēt uz grupas vadītājas jautājumiem.
Šīs dienas Ceļš ir noslēdzies. Jau saņemtas pirmās atziņas un ieteikumi no gājējiem, izdarīti daži secinājumi, bet visu etapu kopsavilkums vēl priekšā, jo dažos posmos Ceļš turpinājās arī svētdien.
No gājējiem atsauksmes ir dažādas – kāds jau kaļ plānus nākamajam pārgājienam, kādam gājiens tomēr ir bijis par ātru, cits priecājas, ka nav bijis obligāti jāiet bariņā, bet varējis pabūt arī vienatnē ar sevi.
Savukārt Valmierā un arī citviet Latvijā būtu laicīgi jādomā, vai ir pietiekošā krājumā svētceļnieku pases, vai ir iespēja pielikt kastīti/skapīti ar zīmodziņu, lai ceļinieks pats varētu iespiest zīmogu jebkurā diennakts laikā.
Buen Camino! Laimīgu ceļu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Spānijā, Francijā, Portugālē un citās valstīs! Atcerieties, ka Ceļš sākas no savas mājas sliekšņa, atliek vien spert pirmo soli…
