Lasīšanas laiks: 5 min
Pagājušā gada 6.novembra žurnālā “Ieva” bija raksts “Bērns ar draugiem runā angliski?”, kurā stāstīts par pēdējā laika latviešu jauniešu tendenci savā starpā sarunāties un sarakstīties angļu valodā. Tika uzklausīts gan sociālantropologa viedoklis, gan skolotājas un vecāku domas. Līdzīgs raksts pavisam nesen bija lasāms arī “Kultūrzīmēs”, kur dzejniece Liāna Langa bija uzklausījusi kādas māmiņas satraukto vērojumu par saviem trim bērniem, no kuriem tikai viens iet uz teātri, lasa grāmatas latviešu valodā, interesējas par nacionālo kultūru, bet pārējie divi bērni ir angliskojušies. L.Langa gan neuztver to kā kopainu, jo vajadzīgi pētījumi, lai izdarītu secinājumus, taču neapšaubāmi – jaunā paaudze aug citādā vidē, nekā dzīvojuši un mācījušies viņu vecāki un vecvecāki. Ir mainījušās gan saziņas, valodu, gan digitālo tehnoloģiju prasmes. Vēl ne tik sen nevarēja iztikt bez krievu valodas, tagad topā ir angļu valoda.
Arī Valmierā ne bieži, tomēr var dzirdēt, ka skolu jaunieši savstarpēji sazinās angļu valodā, tāpēc bija interesanti uzzināt gan jauniešu, gan viņu skolotāju viedokli.
Angļu valodas skolotāja Karīna ar šo novērojumu sastapusies reti, bet domā, ka to dara mērķtiecīgie jaunieši, kas tiešām vēlas uzlabot savas sarunvalodas prasmes un ir kāds, ar ko var runāt. Un jā, ik pa brīdim tas ir pamudinājums arī no skolotāju puses…
Skolotāja Lita dalās ar iespaidiem par paziņu ģimeni, kuras dēls izmanto angļu valodu, lai komunicētu ar pagalma krievu tautības bērniem. Abām pusēm vieglāk apgūt angļu valodu nekā krievu un latviešu. Angļu valoda ir plaši sastopama arī ikdienā – dziesmas, spēles, filmas, videoklipi… Un te nu ir otrs grāvis. Manas paziņas mazmeitai rozā krāsa ir “pinkī”, un viņa atsakās teikt “rozā”. Nevaru teikt, ka es kā angļu valodas skolotāja esmu par to sajūsmā, jo nupat ir tā, ka skolēniem jāmāca vārdu latviskā nozīme.
Skolā kādam jaunietim angļu valoda ir mājas, ģimenes valoda, līdz ar to arī draugi, kas viesojas pie viņa, runā angliski, bet, piemēram, kādam pārim šī valoda ir kā viņu divu īpašais komunikācijas veids, sava veida intimitāte, kas izslēdz pārējos. Viņu angļu valoda ir augstā līmenī, viņi to lieliski pārzina.
12.klases skolnieks Andris:
Es izmantoju angļu valodu ikdienā saziņā ar draugiem, jo tā man ir ērtāk. Mēs daudz uzņemam ārzemju kultūru un informāciju no sociālajiem tīkliem un interneta, jo tur ir plašāks informācijas klāsts un bieži vien tas ir pasniegts interesantāk. Brīvajā laikā atpūtas nolūkos arī skatos videoklipus un spēlēju spēles angļu valodā. Tāpēc bieži vien, lai izteiktu kādu ideju, vienkāršāk to pateikt angliski, jo tajā valodā sākotnēji tika uzņemta informācija.
Kādreiz bija interesanti runāt angliski, jo neviens tevi nesaprata un bija lielāka privātuma sajūta, jo neviens nevarēja noklausīties tavu sarunu, bet mūsdienās liela daļa cilvēku jau diezgan labi saprot angļu valodu.
Man arī ļoti patīk angļu valodas skanējums, tā jau ilgu laiku man ir kā otrā dzimtā valoda.
Andra domas papildina Anna:
Uzskatu, ka angļu valodas lietojums ir saistīts ar mājaslapām, sociālajiem tīkliem, kā arī ar pasākumiem, kas pieejami angļu valodā. Tā ir ne tikai spēja sarunāties ar cilvēkiem, kas nāk no citām valstīm un kultūrām, bet arī milzīgs vārdu krājuma guvums, kāds nav pieejams latviešu valodā.
Padomju laikā lielākais vairums bērnībā prata krievu valodu, jo bez tās ikdienišķa komunikācija bija apgrūtināta, tā arī šobrīd bez angļu valodas zināšanām ir grūti uztvert apkārtni, jo milzīga daļa no modernās pasaules ir ar to saistīta.
Svešvalodu zināšanas vienmēr bijušas noderīgas, jo tās paver plašākas iespējas nākotnē mācīties ārzemēs un iegūt labu darbu. Daudzi jaunieši jau tagad plāno dzīvot vai studēt ārzemēs, tādēļ ikdienā komunicē angliski, un kur gan citur trenēt savas zināšanas, ja ne skolā?
Annai var piekrist un var nepiekrist. Valodniece Ina Druviete uzskata, ka latviešu valoda nebūt nav nabagāka par angļu valodu. Cik kurā valodā ir vārdu, neviens nevar pateikt, jo valoda nepārtraukti mainās, nāk klāt jauni vārdi, vecie pazūd. Savukārt par karjeras iespējām Annai ir taisnība. Mūsdienās visa pasaule ir vaļā, iespējas ir ļoti plašas, gan domājot par izglītību, gan darba piedāvājumiem. Nenoliedzami, joprojām ir daudz uzņēmumu, kur vajadzīga arī krievu valoda, taču angļu valodas zināšanām ir daudz lielāks pieprasījums darba tirgū.
Skolā par angļu valodas ietekmi mazliet satraukti ir latviešu valodas skolotāji, jo skolēni pēc angļu valodas parauga nepareizi lieto lielos sākuma burtus – teikuma vidū ar lielo burtu tiek rakstīti dienu un mēnešu nosaukumi, mācību priekšmeti, tautības…
Par latviešiem un valodu mazliet satīriskā stilā rakstījis Ilmārs Šlāpins grāmatā “Latvietis. 100 nacionālās īpatnības”:
Tikai latvieši sveicinās itāliski, atvainojas angliski un lamājas krieviski.
Reizēm apskaužu mūsdienu jauniešus par viņu labajām angļu valodas zināšanām. It kā jau neviens neliedz to apgūt pašmācības ceļā vai kursos, tomēr jāatzīst, ka valodas vieglāk pielīp bērnībā un jaunībā. Padomju laikā cilvēki neredzēja īpašu vajadzību apgūt angļu valodu, jo tad nebija lielu cerību tikt kaut kur ārpus PSRS robežām…
Nenoliedzu, ka arī manā valodā ienākuši anglicismi un sarunvalodā bieži vien pasaku okey, sorry un citus vārdus. Tomēr nesaprotu, kāpēc gandrīz ikvienā TV kulinārijas šovā var dzirdēt runājam par ēdienu ingredientiem, lai gan latviešu valodā ir vārds “sastāvdaļas”?
Katrs var padomāt par mesidžiem, fīlingiem, vīkendiem un citiem vārdiem, ko mēs ikdienā vietā un nevietā lietojam sarunvalodā.
