Lasīšanas laiks: 6 min
Kas ir fiziskās aktivitātes?
Visvienkāršākā izpratnē fiziskā aktivitāte ir jebkura ķermeņa kustība, kas izmanto muskuļus un patērē enerģiju. Viena no lieliskajām fizisko aktivitāšu īpašībām ir tā, ka ir bezgalīgi daudz iespēju, un gandrīz ikviens atradīs sev piemērotu aktivitāti!
Ieteicams, ka vidēji pieaugušajiem nedēļā vajadzētu nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm 75-150 minūtes. Tie var būt gan mērenas intensitātes vingrinājumi, piemēram, pastaigas, pārgājieni vai braukšana ar velosipēdu, gan arī enerģiskākas aktivitātes, piemēram, skriešana, ātra peldēšana vai aerobika. Jebkura aktivitāte, kas paaugstina sirdsdarbības frekvenci, paātrina elpošanu un liek justies siltāk, tiek ieskaitīta fiziskās aktivitātes skaitā!
Kā fiziskās aktivitātes ietekmē labsajūtu?
Fiziskajām aktivitātēm ir milzīgs potenciāls uzlabot mūsu labsajūtu. Pat īsa 10 minūšu ilga ātra pastaiga palielina mūsu garīgo modrību, enerģiju un pozitīvu garastāvokli. Šādu pašu rezultātu sniedz Jaunākie kazino Casino-Latvia vietnē, kuri garantē pozitīvas emocijas un lieliski pavadītu laiku, gluži kā nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm.
Regulāra fizisku aktivitāšu veikšana var paaugstināt mūsu pašvērtējumu un mazināt stresu un trauksmi. Tai ir arī liela nozīme garīgās veselības problēmu attīstības novēršanā un to cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā, kuri saskaras ar garīgās veselības problēmām.
Ietekme uz garastāvokli
Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē mūsu garastāvokli.
Pētījumā cilvēkiem tika lūgts novērtēt savu garastāvokli uzreiz pēc fiziskās aktivitātes periodiem (piemēram, pastaigas vai mājas darbu veikšanas) un pēc neaktivitātes periodiem (piemēram, grāmatas lasīšanas vai televīzijas skatīšanās).
Pētnieki atklāja, ka dalībnieki jutās apmierinātāki, nomodā un mierīgāki pēc fiziskās aktivitātes, salīdzinot ar bezdarbības periodiem. Viņi arī konstatēja, ka fiziskās aktivitātes ietekme uz garastāvokli bija vislielākā, kad garastāvoklis sākotnēji bija zems. Daudzos pētījumos aplūkota dažādas intensitātes fiziskās aktivitātes un tās ietekme uz cilvēku garastāvokli. Kopumā pētījumos ir konstatēts, ka zemas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes – 30-35 minūtes, 3-5 dienas nedēļā, 10-12 nedēļas – vislabāk uzlabo pozitīvu garastāvokli (piemēram, entuziasmu, modrību).
Ietekme uz stresu
Kad notikumi liek mums justies apdraudētiem vai kaut kādā veidā izjauc mūsu līdzsvaru, mūsu organisma aizsargspējas ieslēdzas un rada stresa reakciju, kas var izraisīt dažādus nepatīkamus fiziskus simptomus un mainīt mūsu uzvedību. Mēs varam arī intensīvāk izjust emocijas.
Visbiežāk sastopamās stresa fiziskās pazīmes ir miega problēmas, svīšana un apetītes zudums. Šādus simptomus izraisa stresa hormonu pieplūdums mūsu organismā – citādi pazīstams kā “cīņas vai bēgšanas” reakcija. Šie hormoni – adrenalīns un noradrenalīns – paaugstina asinsspiedienu, paātrina sirdsdarbību un palielina svīšanas ātrumu, sagatavojot organismu ārkārtas situācijai. Tie var arī samazināt asins plūsmu uz mūsu ādas un var samazināt mūsu kuņģa darbību. Tajā pašā laikā kortizols, vēl viens stresa hormons, izdala organismā taukus un cukuru, lai palielinātu mūsu enerģiju.
Fiziskās nodarbības var būt ļoti efektīvs līdzeklis stresa mazināšanai. Pētījumos, kas veikti ar nodarbinātiem pieaugušajiem, ir konstatēts, ka ļoti aktīviem cilvēkiem stresa līmenis parasti ir zemāks nekā mazāk aktīviem cilvēkiem.
Ietekme uz pašvērtējumu
Fiziskās aktivitātes ne tikai pozitīvi ietekmē mūsu fizisko veselību, bet var arī paaugstināt mūsu pašvērtējumu. Pašvērtējums ir tas, kā mēs jūtamies par sevi un kā mēs uztveram savu pašvērtību. Tas ir galvenais rādītājs mūsu garīgajai labsajūtai un mūsu spējai tikt galā ar dzīves stresa faktoriem. Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē mūsu pašvērtējumu un pašcieņu. Šī saistība ir konstatēta bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, pieaugušajiem, un vecāka gadagājuma cilvēkiem, turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm.
Cik daudz fizisko aktivitāšu man vajadzētu veikt?
Veselības ministrija iesaka pieaugušajiem censties būt aktīviem katru dienu un nedēļas laikā veikt 2,5 stundas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes, kas atbilst 30 minūtēm piecas reizes nedēļā. Tas var šķist daudz, taču tas nav tik biedējoši, kā sākumā šķiet, un mums ir daudz ieteikumu, kas palīdzēs Jums sākt.
Ar ko man sākt?
Pajautājiet sev, vai vēlaties būt telpās vai ārā, nodarboties ar grupu vai individuālām aktivitātēm vai izmēģināt jaunu sporta veidu. Varbūt ir vēlme papildus fiziskajām aktivitātēm izmēģināt kādu no William Hill Latvija kazino spēlēm, kas nodrošinās, ka tiks labi pavadīts laiks. Ja sportiski vingrinājumi Jūs atbaida vai jūtaties bez iedvesmas, domājot par to, ka vajadzētu aprobežoties tikai ar vienu aktivitāti, domājiet ārpus rāmjiem un atcerieties, ka pastaiga, mājas darbi un dārza darbi ir fiziskas aktivitātes.
Vai Jūs labprātāk nodarbotos ar kādu aktivitāti vienatnē vai kopā ar draugu? Sociālais atbalsts ir lielisks motivators, un dalīšanās pieredzē, mērķos un sasniegumos palīdzēs Jums saglabāt koncentrēšanos un entuziasmu.
Šķēršļu pārvarēšana
Veikt pārmaiņas savā dzīvē var būt nedaudz biedējoši, un lielākā daļa cilvēku ir noraizējušies, mēģinot kaut ko jaunu. Dažas bieži sastopamas barjeras, piemēram, izmaksas, traumas vai slimības, enerģijas trūkums, bailes no neveiksmes vai pat laikapstākļi, var kavēt cilvēkus sākt pārmaiņas, tomēr draugu, ģimenes un ekspertu praktiskais un emocionālais atbalsts patiešām palīdz.
Ķermeņa tēls var būt šķērslis dalībai fiziskās aktivitātēs. Cilvēki, kuri uztraucas par to, kā viņu ķermenis izskatīsies citu acīs, kamēr viņi vingro, var izvairīties no fiziskām aktivitātēm.
Sievietēm, apmeklējot tikai sievietēm paredzētu vingrošanas nodarbību vai tikai sievietēm paredzētu peldēšanas nodarbību, var palīdzēt pārvarēt trauksmi, kas ir šķērslis, lai sākotnēji sāktu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Laika atvēlēšana
Cik laika jums ir atvēlēts vingrošanai? Iespējams, Jums būs jāpārplāno saistības, lai atvēlētu vietu papildu aktivitātēm, vai jāizvēlas kaut kas tāds, kas iekļaujas Jūsu aizņemtajā darba grafikā.
Esiet praktiski
Vai Jums būs nepieciešams draugu un ģimenes atbalsts, lai veiktu izvēlētās aktivitātes, vai arī pastāv iespēja, ka Jūsu aktīvais dzīvesveids ietekmēs citus Jūsu dzīvesbiedrus? Noskaidrojiet, cik tas izmaksās, un vajadzības gadījumā noskaidrojiet, ko varat darīt, lai padarītu to pieejamu.
Piemērots Jums
Kāda veida aktivitāte jums būtu vispiemērotākā? Pārdomājiet, kuras ķermeņa daļas vēlaties vingrināt un vai vēlaties būt aktīvs mājās, vai arī vēlaties mainīt vidi un labprātāk vingrot citā vidē, iekštelpās vai ārā.
Padarīt to par daļu no ikdienas dzīves
Aktīvāka dzīvesveida ieviešana var būt tikpat vienkārša kā enerģiskāka ikdienas uzdevumu veikšana vai nelielas izmaiņas ikdienas rutīnā, piemēram, uzkāpt pa kāpnēm.
Sāciet lēnām
Ja fiziskās aktivitātes ir jaunums, vislabāk ir pakāpeniski attīstīt savas spējas. Koncentrējieties uz uzdevuma mērķiem, piemēram, sportisko prasmju vai izturības uzlabošanu, nevis sacensībām, kā arī reģistrējiet savas aktivitātes un pārskatiet tās, lai iegūtu atgriezenisko saiti par savu progresu. Ir pieejamas daudzas bezmaksas lietotnes un sociālie tīkli, kas var palīdzēt.
Mērķi
Ir svarīgi izvirzīt mērķus, lai novērtētu progresu, kas varētu Jūs motivēt. Izmēģiniet izmantot pedometru vai lietotni viedtālrunī, lai mērītu savu veikumu.
Atcerieties, ka fiziskās sagatavotības uzlabojumus Jūs neredzēsiet katru dienu. Regulāra pievēršanās fiziskām aktivitātēm ir sasniegums pats par sevi, un katra aktivitātes sesija var uzlabot Jūsu garastāvokli.
