Lasīšanas laiks: 3 min
Jāni un Līgu Aumeisterus – pāri, kas tur godā svētku tradīcijas un ģimenes vērtības, – liktenis kopā saveda divas reizes: “Tas bija 10.klasē, bijām kopā divas nedēļas. Izšķīrāmies. Pēc tam viens uz otru pat neskatījāmies, lai gan mācījāmies vienā klasē. Taču, pateicoties mūsu kopīgajam draugam Aināram, mēģinājām otrreiz. 12.klasē aizgājām uz randiņu. Ar to arī viss sākās. Esam kopā jau astoņus gadus, četrus no tiem precējušies, un šogad gaidāms ģimenes pieaugums.”
Līgas ģimenē visi vīrieši ir Jāņi – tēvs, māsas vīrs, arī viņai pašai ir Jānis. “Turklāt visi pāri ir bijuši klasesbiedri – gan mēs, gan mani vecāki, gan māsa ar savu vīru. Arī māsas dēls ir Jānis.”
Līgai mamma gribējusi dot vārdu Vilma, jo tā sauc Līgas vecmammu. Pēdējā brīdī pārdomājusi, taču vecmammai par godu Līgu nosauca vārdā, kas iekrīt vecmammas dzimšanas dienā. Savukārt Jānim vārdu izvēlējies tētis. Mamma gribējusi saukt par Mārci, bet tētis izlēmis, ka labāk saukt par Jāni.
Jautāti par īpašībām, kas piemīt konkrētā vārda īpašniekam, Līga stāsta: “Jāņi ir ļoti neizlēmīgi. Viņiem nepastāv vārds “jā” vai “nē”, viņi saka – “varbūt”, “iespējams”. Un nekad arī neteiks, ka kaut ko apsola. Citiem Jāņi var likties mīļi un vienkārši, bet viņiem ir arī rakstura otra puse. Jāņi patiesībā ir ļoti sarežģīti cilvēki. Viņiem ir savs domāšanas veids, ne vienmēr to var saprast un ne vienmēr var paredzēt, kas notiks – ko Jānis darīs vai teiks. Un Jāņiem savā starpā arī ir grūti saprasties.
Mans Jānis ir cilvēks, kuram es jebkurā dzīves pavērsienā varu ieritināties azotē un justies no visiem pasargāta. Viņš vienmēr mani nomierina un, galvenais, neļauj pazust sev pašai šajā daudzpusīgā pasaulē.”
Savukārt Jānis norāda, ka Līgas ir ļoti patstāvīgas un mērķtiecīgas. “Ja kaut ko izlemj, tad tā arī jādara, un Tev atliek tikai sekot viņu norādījumiem. Līgas ir pozitīvas, pretimnākošas. Mēs abi esam viens otram tieši pretēji – es esmu vairāk noslēdzies sevī, savukārt Līga ir ļoti sabiedriska, atklāta. Un arī konkrētā situācijā mums abiem gribas ko pilnīgi pretēju – ja man gribas mieru un klusumu, tad Līgai vienmēr gribas parunāties.
Mana Līga ir cilvēks, uz kuru varu paļauties, kura mani vienmēr papildina un neļauj padoties dzīves grūtībās. Mana otra pusīte.”
Līgosvētki Jānim un Līgai ir īpašs laiks – visur viņus sumina, viņu svētkus svin visa Latvija. Pāris jau sesto gadu dejo Bērzaines tautas nama jauniešu tautas deju kolektīvā “Akcents” , un uz svētkiem viņus abus vienmēr izceļ priekšplānā.
Taču pats galvenais, ka Līgosvētki abiem ir ģimenes svētki – ar pīrāgu cepšanu, vainagu pīšanu, dziesmām, svinīgiem tērpiem. Vīrieši atbild par ugunskuru un alu. Sievietes klāj galdu. Neizpaliek arī tradīcijas, piemēram, Jāņu rītā Līga ar mammu dodas mazgāties pļavas rasā, lai skaistums saglabātos.
Pēdējie četri Līgosvētki Līgai un Jānim gan ir pavadīti ārzemēs, taču arī tur viņi pratuši radīt svētku sajūtu – ar ugunskuru, pīrāgiem, alu un vainagiem.
“Svētku sajūtu var gūt arī ārpus Latvijas, un pamatvērtības tāpat tiek izceltas arī tad, ja neesam savā zemē. Tas ir pats svarīgākais.”
