Lasīšanas laiks: 4 min
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, uzstājoties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas 2016.gada noslēguma pasākumā, dalījās ar savām pārdomām par Valmieras attīstības iespējām.
Kā uzskata baņķieris, Valmierai pēdējos 25 gados ir klājies labi, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām. Arī skatoties tālākā vēsturē, valmierieši allaž spējuši tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem, tādēļ Valmieru var uzskatīt savā ziņā par Vidzemes galvaspilsētu.
“Pilsētas spēj radīt darbu un Valmierā to vienmēr ir sapratuši. Gan padomju gados tā laika elitei izdevās noturēt pilsētas industriālo potenciālu, gan pēcpadomju laika vadītāji neļāva “piebeigt” rūpniecības uzņēmumus.
Trīs lielie uzņēmumi – “Valmieras stikla šķiedra”, “Valmieras piens” un VALPRO, kā arī virkne mazāku uzņēmumu ir palīdzējuši saglabāt darbavietas, līdz ar to arī iedzīvotājus un attīstības potenciālu. Daudzām Latvijas pilsētām tā nav paveicies, jo līdz ar deportācijām vietējai elitei tika “nocirsta galva”, un tās nekad nav atkopušās. Piemēram, ja mēs paskatāmies uz Ainažiem vai Limbažiem, tur nav gandrīz neviena liela ražojoša uzņēmuma. Pilsētas ir atkarīgas no valsts budžeta dotācijām,” norādīja Ģ.Rungainis.
Kā uzsvēra uzņēmējs, Valmiera nedrīkst apstāties pie sasniegtā.
“Pašlaik galvenais jautājums ir, kā turpināt attīstību, lai radītu jaunas darbavietas un piesaistītu cilvēkus no visa reģiona. Lai to paveiktu, pilsētai ir jābūt pilnvērtīgai. Valmiera lielā mērā jau tāda ir. Ja mēs paskatāmies Latvijas kontekstā, Valmiera, Liepāja, Daugavpils un Ventspils ir tās pilsētas ārpus Rīgas, kas ir noturējušas līmeni, un tur notiek attīstība. Ne tikai bizness, bet arī izglītība, kultūra ir svarīgi elementi šajā procesā.
Lai nodrošinātu turpmāko pilsētas attīstību, izglītībai sistēmai ir jāpiesaista un jāsagatavo cilvēkus darbam eksakto zinātņu, inženierzinātņu un informācijas tehnoloģijas jomā. Ir skaidrs, ka Valmierā pietiekami daudz audzēkņu nevarēs atrast, tādēļ jaunie talanti ir jāmeklē visā reģionā un jāveido internāts.
Pieredze liecina, ka iedzīvotājus var piesaistīt, ja ir sabalansēta dzimumu struktūra. Tādēļ ir jādomā, kā Valmierā nodrošināt pietiekamas izglītības un darba iespējas gan vīriešiem, gan sievietēm, lai viņi izvēlētos palikt šeit.”
Kā svarīgu elementu nākotnes Valmieras attīstībai baņķieris minēja jaunu uzņēmumu veidošanu.
“Diezgan grūti ir piesaistīt uzņēmējus no citām Latvijas vietām vai ārzemēm. Tas nozīmē, ka vēl viens izglītības sistēmas uzdevums ir sagatavot jaunos uzņēmējus tepat uz vietas. Pēc maniem novērojumiem, Latvijas uzņēmēju vājākā vieta ir pārdošanas prasme. Mēs mākam saražot un ceram, ka pircējs pats atnāks, lai nopirktu mūsu produktu, bet dzīvē tā nenotiek, tādēļ būtu īpaši jāattīsta izglītība pārdošanas jomā. Mums ir nepieciešami vairāki tādi cilvēki, kas spēj pārdot sniegu eskimosiem.”
Ģ.Rungainis uzskata, ka ļoti svarīgi uzņēmumu izveidei un attīstībai ir inkubatori un industriālie parki. “Nevar sagaidīt no uzņēmēja, ka viņš veiks milzīgas riska investīcijas. Tādēļ ir jābūt sadarbībai starp pašvaldībām un uzņēmējiem. Pašvaldībām ir jānodrošina pēc iespējas labāka infrastruktūra, lai uzņēmējam būtu mazāk risku un tie varētu drošāk darboties.”
Baņķieris mudināja lielākos uzņēmumus arī pašiem būt gataviem kļūt par investoriem un pārņemt ārvalstu uzņēmumu.
“Visā Rietumeiropā ir daudz uzņēmumu, kuros pastāv paaudžu problēma. Īpašniekiem nav mantinieku, kuri var pārņemt uzņēmumus. Tāpat daudzām kompānijām ir biznesi, kurus vairs nevar īstenot esošajos apstākļos, bet šeit vēl var turpināt un labi nopelnīt. Latvijas uzņēmējiem ir jābūt tur tuvumā un ir jābūt gataviem pārņemt šos uzņēmumus. Tādējādi mēs varam Rietumvalstu biznesu “atvilkt” uz šejieni, radot jaunas darbavietas.”
Kā perspektīvu biznesa joma Valmierā Ģ.Rungainis saskata medicīnu. “Piesaistot klientus no citām pilsētām un ārzemēm, ieguvēji būs ne tikai medicīnas pakalpojumu sniedzēji, bet arī tūrisma un viesmīlības uzņēmumi. Tāpat iespējas saskatu arī sporta jomā. Veidojot sporta internātu Valmierā, jaunieši te labprāt gribētu sportot un mācīties, jo šeit ir vairāk iespēju, nekā Murjāņos.
Kultūras un izklaides iespējām ir būtiska nozīme arī tūristu piesaistei. Valmieras uzdevums ir panākt, lai rīdzinieki un ārzemnieki atbrauc šeit uz nedēļas nogali, paliek nakšņot un iztērē pēc iespējas vairāk naudas.
Valmierai šajā reģionā ir reāla iespēja izdzīvot, ja vien nepalaidīs to garām. Daudzām citām pilsētām diemžēl šādu iespēju nav. Taču Valmiera ar savu attīstību var saglābt kaut kādā mērā visu reģionu.
Tie rīdzinieku, kuri brauks uz Valmieru nedēļas nogalēs, pa ceļam, iespējams, iegriezīsies arī kādā mazākā pilsētā un varbūt tur iegādāsies brīvdienu māju. Tādā veidā reģiona pilsētu kaskādi var saglābt.”
