Lasīšanas laiks: 3 min
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir pasaulē viena no visplašāk lietotajām medikamentu grupām, kas Latvijā konstatēta arī saldūdens gliemenēs, par ko 2017. gadā tika veikts plašs pētījums, savācot gliemeņu paraugus no 24 Latvijas upēm un ezeriem, tostarp arī no Gaujas pie Valmieras apvedceļa tilta. Tagad starptautiski pazīstamajā vides zinātņu žurnālā Chemosphere publicēts zinātnisks raksts, kura viens no autoriem ir Jānis Šīre, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs, portālam “Valmieras Ziņas” pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis.
Gliemenes uzskata par ūdens sanitāriem, jo tās filtrējot caur žaunu lapiņām ūdeni, to attīra, apēdot visas sīkās organismu un dūņu daļiņas. Taču, pētot gliemenes, iespējams noskaidrot arī, kāda veida ietekmi uz dabu atstāj cilvēka izraisīts faktors.
2017. gadā veiktajā pētījumā, kurā piedalījās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”, Latvijas Universitāte un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tika atklāts, ka Latvijas ūdeņos dzīvojošās gliemenes satur nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSAID) un tā dēvētās bīstamās vielas – perfluorētos savienojumus (PFC) un polibromētos difenilēterus (PBDE).
PBDE piesārņojums bija novērojams visās paraugu ņemšanas vietās, PFC līmenis bija zemāks, nekā pārējās valstīs, kur tika veikts pētījums, taču ibuprofēns, ko izmanto sāpju, drudža un iekaisumu ārstēšanai, bija vienīgā no NSAID, kura koncentrācija bija ievērojami augstāka, un tāpēc būtu nepieciešams papildus monitorings.
Pētījumā novērotā ibuprofēna klātbūtne atbilst farmaceitisko zāļvielu lietošanas statistikai Latvijā, kas 2017. gadā bija 23.46 uzņemto devu skaits uz 1000 iedzīvotājiem dienā, ko var uzskatīt par visbiežāk lietoto NSAID grupas medikamentu. No šīs pašas grupas otrs bieži lietotais medikaments ir diklofenaks ar 19.73 vienībām, taču tā klātbūtne vispār netika novērota, ko var izskaidrot ar ātru tā foto noārdīšanos atklātajās ūdenstilpēs.
“Pētījumi liecina, ka daudzi iedzīvotāji pakļauti dažādu bīstamo vielu ietekmei, kas atrodas ūdenī, mēbelēs, uguns un ūdensdrošos apģērbos, kosmētikā, kaut arī tās sastopamas ļoti mazos daudzumos. Eiropas Savienībā ražotās preces nesatur nevienu no vielām, par kurām pierādīts, ka tās būtu kaitīgas, taču ikdienā mēs lietojam produktus, kas ražoti arī ārpus ES.
Bīstamās vielas ar notekūdeņiem nonāk upēs, tālāk Baltijas jūrā, taču uztura veidā atkal var nonākt mūsu ķermeņos, traucējot normālu tā darbību. Vai no tā iespējams izvairīties? Noteikti. Kā zinātnieks uzskatu, ka mums vajadzētu būt atbildīgiem pret vidi un izvēlēties sadzīvē lietojamās preces un pārtikas produktus, kuri šīs bīstamās vielas nesatur. Informācija šodien ir pieejama, nepieciešams tikai būt atbildīgam un iedziļināties,” uzsvēra viens no publikācijas autoriem Jānis Šīre, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs.
