Lasīšanas laiks: 2 min
Lai gan saldējums jau izsenis ir bijis viens no iecienītākajiem desertiem, vasaras periodā mēdzam to baudīt krietni biežāk, nemaz neaizdomājoties par nostāstiem un mītiem, kas apvij šo atvēsinošo gardumu. “Rimi” gardēžu komandas šefpavārs Normunds Baranovskis un uztura speciāliste Inga Pūce apkopojuši maldīgus apgalvojumus par saldējumu un skaidro, kādēļ tie neatbilst patiesībai.
Saldējumam ir zema uzturvērtība
“Lai gan saldējums nav tik veselīgs kā porcija svaigu dārzeņu, tomēr tā sastāvā ir uzturvielas, kas cilvēka organismam ir ļoti nepieciešamas. Nobaudot tikai pus bumbiņu piena saldējuma, uzņemam 10% no dienā nepieciešamā kalcija un fosfora daudzuma. Turklāt saldējums lielākoties nesatur tik daudz cukura kā citi tradicionālie deserti, tādēļ tas ir viens no labākajiem našķiem, ko izvēlēties,” skaidro “Rimi” gardēde, uztura speciāliste Inga Pūce.
Saldējuma dzimtene ir Itālija
Leģendām apvīts ir arī stāsts par saldējuma dzimteni. Kā norāda “Rimi” gardēžu šefpavārs Normunds Baranovskis, lai gan Itālija ir valsts, kas visā pasaulē pazīstama ar slaveno gelato, saldējums pirmo reizi tika pagatavots Ķīnā. “Tiek uzskatīts, ka pirmais saldējums pagatavots, sasaldējot rīsu un piena maisījumu. Uz Itāliju, kur šobrīd tas ir viens no iecienītākajiem desertiem, saldējuma gatavošanas mākslu 13.gadsimtā atvedis tirgonis un ceļotājs Marko Polo. Tādēļ Itālijā ir ļoti bagātas saldējuma gatavošanas tradīcijas,” komentē šefpavārs.
Saldējums vienmēr ir salds
Saldējuma garšu variācijas ir patiešām plašas – sākot no jau tik ierastās vaniļas un šokolādes, beidzot ar dažādu eksotisku augļu, ogu un citu kārumu garšām. Tādēļ arī mēdzam asociēt saldējumu ar saldu desertu. Tomēr arī šis mīts ir maldīgs. “Līdzās saldējuma tradicionālajām garšām daudzviet pasaulē atzinību guvis, piemēram, austeru, sparģeļu, šķiņķa, krabju, parmezāna vai bazilika-avokado saldējums,” stāsta “Rimi” gardēdis Normunds Baranovskis.
Vissvarīgākā saldējuma sastāvdaļa – piens
Tiesa, saldējums lielākoties sastāv no piena, cukura un dažādām piedevām, bet bez gaisa iekulšanas saldējuma masā tas būtu vien dažādu garšu ledus. “Tieši pateicoties gaisam, saldējums iegūst vieglu tekstūru, un pēc saldējuma baudīšanas vēderā nerodas smaguma sajūta,” skaidro šefpavārs.
1000ml saldējuma = 1kg saldējuma
“Rimi” gardēde un uztura speciāliste Inga Pūce par prieku visiem saldējuma cienītājiem, kuri rūpīgi seko līdzi uzņemto kaloriju daudzuma, atspēko arī šo maldīgo pieņēmumu: “Saldējuma pagatavošanas process paredz putošanu, kurā tiek palielināts arī apjoms, taču ne svars. Uz iepakojumiem lielākoties tiek norādīts tikai tilpums mililitros, kas nav vienlīdzīgs ar svaru kilogramos, līdz ar to, aprēķinot vienas porcijas kaloriju daudzumu, var kļūdīties. 1000 mililitri saldējuma sver apmēram 600 gramus, savukārt produkta kalorijas tiek norādītas uz 100 gramiem,” norāda eksperte.
