Lasīšanas laiks: < 1 min
Šodien pieminām varoņus un svinam Latvijas Uzvaras dienu, Cēsu kauju 101.gadadienu, kad Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.
Cēsīs notika svinīgā ziedu nolikšana, vēsturnieku diskusijā izzināta Neatkarības kara sarežģītā gaita, un vēl līdz 30.jūnijam ir iespēja apmeklēt audio vizuālo izstādi Cēsu pilsētvidē, kā arī pārbaudīt savus spēkus izlaušanās spēlē Jaunajā pilī.
Cēsu kaujās piedalījās arī Valmieras reālskolas skolnieki, kuri bija guvuši pirmo kaujas rūdījumu Valmieras atbrīvošanā. 1919.gada 26.maijā Valmieru no lieliniekiem atbrīvoja igauņu karaspēks, kura sastāvā bija Viljandi Skolnieku rota. Brašo igauņu puišu iedvesmoti, savas zemes atbrīvotājiem, atsaucoties Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa aicinājumam, pievienojās arī Valmieras skolnieki. Bruņojušies ar šautenēm, viņi no namu jumtiem uzturēja uguni uz komunistu pozīcijām Pārgaujā, kā arī, dažas dienas veica kārtības uzturēšanu pilsētā. Valmieras puišiem apvienojoties ar cēsniekiem, jūnija sākumā izveidoja brīvprātīgo Cēsu pulka Skolnieku rotu, kas piedalījās gan Cēsu kaujās, gan turpmākajās Latvijas Brīvības kara cīņās. (Avots: Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa).
