Lasīšanas laiks: 3 min
“Ikvienu cilvēku var pielīdzināt ziedam. Ja par to rūpējas, tas aug skaists un veselīgs savukārt, ja atstāj novārtā – tas pamazām nonīkst,” stāsta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente un trenere Inese Ļubinska.
Sabiedrībā ir iesakņojušies dažādi stereotipi par sportošanu un treneriem, piemēram, par to, ka treneris mani mocīs, skaļi bļaus virsū utt. Ne visiem cilvēkiem fiziskas aktivitātes ir ierasta lieta. Iemesls tam varētu būt gan negatīva iepriekšējā pieredze, gan arī jebkādas sportiskās pieredzes trūkums, proti, līdz šim ir bijuši dažādi iemesli (darbs, ģimene, veselības problēmas utt.), kuru dēļ cilvēki nav atraduši laiku sportošanai.
Kā norāda I.Ļubinska, “Mēs visi esam mācīti darīt labu citiem, taču nereti ģimenēs tiek aizmirsts ieaudzināt to, ka nedrīkst aizmirst arī par sevi un savu veselību. Bieži vien cilvēki iesaistās sportiskos pasākumos, taču tas notiek epizodiski. Tagad ir “stilīgi” skriet maratonos, doties slēpot uz kalniem, taču maz tiek darīts tas, lai bērni ieraudzītu kustību prieku ik dienu jau no dzimšanas. Mums jāsaprot, ka tas ir pilnīgi normāli, ja, pamostoties no rīta, mēs pastiepjamies, kā arī izkustamies visas dienas garumā. Vēl labāk, ja tas tiek darīts kopā ar visu ģimeni.”
“Par laimi, esot Rīgā, kā arī, apmeklējot Valmieru, Cēsis un citas pilsētās, es redzu, ka cilvēki kustas vairāk. Kādēļ? Jo kustības un fiziskās aktivitātes mūsdienās ir kļuvušas par modes lietu,”
piebilst trenere.
“Piemēram, Rīgā, Mežaparkā, redzams, ka cilvēki, nodarbojoties ar sportu, ir saskaņojuši katru apģērba detaļu, kā arī aksesuārus. Skaties un priecājies! Jautājums ir, vai aktivitātes arī ir tikpat saskaņotas?”
“Nav nozīmes stilam, svarīgi ir tas, ka mēs kustāmies, un darām to pareizi. Turklāt jāpadomā arī par to, lai fiziskās aktivitātes, kuras izvēlamies, būtu mums atbilstošas.
Lai to noskaidrotu, pirms sākam aktīvi skriet vai slēpot utt., vispirms ieteicams aiziet pie fizioterapeita,” iesaka I.Ļubinska.
Kā vienu no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām speciāliste min vēlmi sasniegt tūlītēju efektu. “Tas attiecas arī uz sportošanu. Tomēr realitātē ar cilvēka ķermeni tas tā nenotiek.”
“Ļoti ātri kustoties un, veicot pastiprinātas slodzes vingrinājumus, cilvēki nevis sasniedz gaidīto rezultātu, bet iedzīvojas veselības problēmās. Lai tā notiktu, dažkārt pat nav vajadzīgs vairāk par 10-15 minūtēm. Ieraugām televīzijā vai internetā kādu cilvēku ar skaistu augumu, un iedomājamies, ka varam uzreiz iegūt ko līdzīgu, taču mūsu organisms nav gatavs tādai slodzei. Patiesībā cilvēka ķermenis ir ļoti gudrs, un tas sargā mūs nepārtraukti. Jautājums ir, vai mēs to saudzējam, vai arī darām tam pāri?” teic I.Ļubinska.
Jau vēstījām, ka no 4. līdz 8.jūlijam Valmierā, Jāņa Daliņa Sporta Rehabilitācijas centrā, norisinās žurnāls “Veselība” rīkotā “Labsajūtas nometne”, kurā piedalās arī trenere Inese Ļubinska, psihoterapeite Aina Poiša, gastroenterologs Hosams Abu Meri un citu nozaru speciālisti.
