Lasīšanas laiks: 4 min
Trešdien, 25.septembrī, Valmieras Tūrisma informācijas centrā atsākās Ceļotāju stāstu vakari. Šoreiz par pieredzēto tepat kaimiņos – Igaunijā. Daudzi dodas uz eksotiskām zemēm, lai izbaudītu piedzīvojumus un sajustu adrenalīnu, bet Agneses Kalniņas stāsts bija apliecinājums tam, ka to visu var piedzīvot pavisam netālu. Un šoreiz klausītāji bija sajūsmā ne tikai par to, KO stāsta, bet arī par to, KĀ stāsta.
Tikšanās sākumā Agnese mazliet iepazīstināja ar sevi – diezgan liela brīvmāksliniece, 2 bērnu mamma, „cilvēks-orķestris”, jo ir darījusi visdažādākos darbus, pēc izglītības un profesijas – aktrise, kas izskaidrojot vēlmi dalīties iespaidos ar citiem. Tagad – ceļojumu grupu vadītāja.
Iespaidi patiešām bija klausītāju apbrīnas vērti, jo, kā atzīst pati Agnese, vienai pašai martā doties 370 km garā pārgājienā bija traka ideja! Šis ceļojums bija par to, KĀ NEVAJAG DARĪT.
Agnese savu stāstījumu iesāka ar video, kurā, skanot dziesmai „Kalniem pāri”, redzama viņas gatavošanās un somas kārtošana ceļam. It kā viss bija – telts, folijas sega, maiņas apavi, rupjmaize, ūdens, Rolton paciņas… Kā vēlāk izrādījās, pirmajā reizē par daudz ko nebija padomāts.
Ceļojums sākās sniegotā un miglainā 2017.gada marta rītā. Marts arī Igaunijā, kā zināms, nav tas siltākais gada mēnesis, un Agnese piedzīvoja gan slapjdraņķi, gan vētru, gan pamatīgas bailes, ieraugot lāča pēdas, un tikpat lielas bailes, uzbrūkot suņiem. Bija šaubas, sāpes kājās un aukstums, bet bija arī romantiski un skaisti saullēkti, sarmoti rīti, klusums, koka laipas cauri viršiem un purviem Igaunijas nacionālajos parkos un pašās beigās – milzīgs gandarījums par paveikto un piedzīvoto, emocionāli ļoti bagātīga pieredze!
Klausoties Agnesē, pārņēma bieži vien piedzīvotā sajūta – ak, šie lēnie igauņi! Viņi atkal ir soli priekšā! Cauri Igaunijai esot pat trīs tādas marķētas takas – ar atpūtas vietām, malku un reizēm pat cirvi malkas skaldīšanai!
370 kilometrus garo ceļu Agnesei bija plānots noiet 12 dienās, taču, tā kā bija ļoti auksti un nebija vēlmes apsēsties un baudīt dabu, viņa šo maršrutu pieveica 10 dienās.
Sākumā lielākās bailes bija par to, ka būs bailes. Kad process sākās, baiļu sajūta atkāpās. Mans draugs bija ibumetīns – 3 tabletes dienā! Rekords – 51 km dienā un 27 stundas bez nevienas dzīvas dvēseles… Tad, kad esi pārsalis un nav spēka, izrādās, ka arī atlikušais 1 kilometrs ir ļoti daudz…
– tā par piedzīvoto Igaunijā dalījās Agnese.
Ceļojumos bieži esot trešās dienas krīze (arī ceļojot vairākiem cilvēkiem kopā), tā Agnesi piemeklējusi arī šoreiz – smagā soma lauzusi plecus, nepiemērotā apģērba dēļ bija pārsalusi un līdz ar to arī neizgulējusies. Taču spīts un meitas pamudinājums „Tu to vari!” likuši turpināt iesākto ceļu. Kad trešajā naktī tikusi siltumā un kempinga gultā, spēki atjaunojušies, taču lietus atkal samērcējis ceļotāju un vienubrīd gājusi ar vilnas zeķēm rokās un sarkanām termoveļas biksēm kājās. Trases beigu daļā no vēja un lietus glābuši mednieku namiņi, bet no Ainažiem līdz pašām mājas durvīm Raganas pusē aizvedusi izpalīdzīga cēsnieku ģimene, kas bijis ļoti pozitīvs nobeigums.
Agneses stāstījums (aktrise taču!) bija ļoti emocionāls un tēlains, klausītāji ik pa brīdim smaidīja un smējās gan par ugunskuru no drēbju pakaramajiem, gan sapni par siļķi, gan par sarunu ar treilera šoferi un viņa sievu.
Igaunijas pārgājiens Agneses Kalniņas dzīvē bija tikai piedzīvojums, kas vēlāk izauga par projektu „No viena gala līdz otram”, tas nozīmē, ka Agnese katru gadu kājām un pārsvarā vienatnē šķērso kādu valsti, un nu jau aiz muguras ir arī Izraēla 2018.gadā un Kipra 2019.gadā, bet biļete jau nopirkta uz Ungāriju, kur apmēram 40 dienās plānots noiet 1200 km nākamā gada maijā un jūnijā. Nākotnes plānos ir arī Skotija, kurai jāgatavojas nopietni, jo tur ir ļoti lietains un vējains, ceļš vedot pa Nekurieni…
Kāpēc viena? Kāpēc Igaunija bija martā un kāpēc izvēlētas citas valstis?
Agnesei patīk būt ar sevi! Martā īsti nebijis darba un arī naudas, bet tvnet.lv publicējis Agneses memuārus un maksājis naudu. Savukārt ne visās valstīs ir šādi pārgājienu maršruti. Ungārijā tāds izveidots jau 60.gados, un tas ir vecākais pārgājiena maršruts Eiropā. Arī pārgājienu nosaukumi ir dažādi: „End-to-End” (Skotijā), „No jūras līdz jūrai” (Igaunijā).
Nākamais Ceļotāju stāstu vakars būs 30.oktobrī, bet ar Agnesi un Izraēlu interesenti aicināti tikties 27.novembrī.
Ibumetīns!? Priekš kam!?