Lasīšanas laiks: 2 min
Dabas aizsardzības pārvalde apkopojusi informāciju par pagājušajā gadā “dabas skaitīšanas” ietvaros veikto zālāju apsekošanu, un tā liecina, ka tikai piektajā daļā no ekspertu apmeklētajām teritorijām konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.
Pagājušajā nedēļā pārvalde ir izsūtījusi apmēram 5 000 vēstuļu tiem zemju īpašniekiem, kuru īpašumos 2017. gadā ir konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, informējot arī par iespēju pieteikties Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu atbalsta maksājumus par pareizu zālāju apsaimniekošanu, ja bioloģiski vērtīgā zālāja platība pārsniedz 0,3 hektārus.
Kopumā “dabas skaitīšanā” 2017. gadā apsekota teritorija gandrīz 57 000 hektāru platībā, kurā potenciāli bija iespējami bioloģiski vērtīgi zālāji. No apsekotās platības tikai 22% atzīti par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu.
“Eiropā un Latvijā tradicionāli apsaimniekotas zālāju platības pēdējos 50 gados ir kļuvušas par lielu retumu, tāpēc aicinām īpašniekus saglabāt un uzturēt esošos zālājus,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks. Lai zālājā saglabātos liela sugu daudzveidība, nepieciešama tā apsaimniekošana – pļaušana ar siena novākšanu vai noganīšana. Nav vēlama nopļautā zālāja sasmalcināšana un atstāšana uz lauka. Savukārt, ja zālājs vispār netiek apsaimniekots, tas aizaug ar krūmiem vai kokiem un šis vērtīgais biotops ir zudis.
“Zinātnieki dabisko pļavu un ganību bioloģisko daudzveidību vērtē tikpat augstu kā tropiskos lietus mežus, jo nevienā citā ekosistēmu veidā nav novērots tik liels augu sugu piesātinājums – Latvijā vienā kvadrātmetrā ir konstatētas apmēram 50 augu sugas, savukārt 15 putnu sugām, piemēram, ķikutam, mērkaziņai un griezei, dabiskie zālāji ir vienīgā ekoloģiski ilgtspējīgā ligzdošanas dzīvotne. Vēl 34 putnu sugas tajos regulāri ligzdo un 30 sugas regulāri barojas ligzdošanas sezonas laikā. Trešdaļa no aptuveni 14 tūkstošiem Latvijā zināmo bezmugurkaulnieku sugu, piemēram, pļavu dižsienāzis, parkšķis, dažādas dienastauriņu sugas, atkarīgas no zālājiem,” skaidro projekta vadītāja Irisa Mukāne.
Aktualizētā informācija par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, kā arī informācija par dabas teritorijām, tajās sastopamajām vērtībām pieejama dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (http//ozols.daba.gov.lv ).
Biotopu apzināšana norit ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā jeb “dabas skaitīšanas” ietvaros. Dzīvotņu apzināšana ilgs līdz 2019. gada nogalei un šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā eksperti veic aizsargājamo biotopu inventarizāciju gan valsts, gan privātajās zemēs. Tikai pēc pilnīgas iegūtās informācijas apkopošanas varēsim spriest par dzīvotņu izplatību un stāvokli valstī vai kādā konkrētā novadā.
