Lasīšanas laiks: 3 min
Septembrī norisināsies Nacionālā Kino centra rīkotais 23. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs), kura ietvaros kino “Gaisma”/3D Cinema Valmierā būs iespēja noskatīties trīs starptautiskos festivālos atzinību guvušas filmas:
4. septembrī plkst. 18.00 – “Dzimusi Ķīnā” (One child nation)
5. septembrī plkst. 18.00 – “Medus zeme” (Honeyland)
6. septembrī plkst. 18.00 – “Molenbēkas dievi” (Gods of Molenbeek)
Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā. Biļetes cena 3,00 EUR. Skolēni, studenti un pensionāri filmas var noskatīties bez maksas, iepriekš savlaicīgi izņemot brīvbiļetes kinoteātra kasē (tel.nr. 64222641).
“Dzimusi Ķīnā”
„Viena bērna politikas” vietā tagad Ķīnas propaganda sludina „divu bērnu plānu”. Kas slēpjas aiz šādas politikas ieviešanas mašinērijas, un kāda ir gigantiskās iekārtas pilsoņu dzīve? Kādos apstākļos izaugušas paaudzes, bez kuru ražotajām precēm vairs nevaram iedomāties savu dzīvi, bet par kurām tikpat kā neko nezinām? Preparējot savas dzimtas likteņus, režisore Naņfu Vana pēta vienu no baisākajiem sociālajiem eksperimentiem cilvēces vēsturē. Un skatītājs tiek izaicināts ielūkoties acīs, iespējams, rafinētākajam propagandas režīmam mūsdienās. Iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežošanas plāns Ķīnā tika uzsākts 1979. gadā, un 37 gadus ilgušais aizliegums ģimenēs dzemdēt ne vairāk kā vienu bērnu, pēc Ķīnas valdības datiem, “paglāba” valsti no vismaz 400 miljoniem jaundzimušo. Kopš 2016. gada Ķīnas ģimenēs atļauti divi bērni. Pēc ANO aplēsēm Ķīnā šobrīd dzīvo 1,4 miljardi cilvēku – teju 19% no visiem pasaules iedzīvotājiem.
“Medus zeme”
Hatidžei ir pāri 50 gadiem, un viņas ikdiena ir ļoti askētiska – sieviete dzīvo nomaļā kalnu namiņā bez elektrības un citām civilizācijas priekšrocībām. Kādudien viņas mieru pārtrauc nomadu ģimene, kas arī izvēlējusies apmesties uz dzīvi tajā pašā ciematā, kuru visi citi jau sen kā pametuši. Un šī ģimene, kaut arī nes prieku un smieklus, iejaucas Hatidžes ierastajā dzīves ritējumā, apdraudot viņas bites – sievietes vienīgo iztikas avotu. “Medus zeme” ir poētisks un meditatīvs vērojums ar gleznieciskām ainavām, krāšņu krāsu paleti un izteiksmīgiem varoņu tuvplāniem, kurus filmas autori dokumentējuši vairāku gadu garumā.
“Medus zemes” veidotāji pirmo reizi sastapās ar Hatidži, vācot materiālus filmai par biškopību un bišu nozīmi ekosistēmā, un viņus ieinteresēja savvaļas biškopības metode, kas vēl arvien tiek praktizēta nomaļos Ziemeļmaķedonijas reģionos. Viens no šīs metodes principiem ir godīgs sadalījums – puse medus ražas cilvēkam, otra puse – bitēm.
“Molenbēkas dievi”
Sešgadīgais Ātoss un viņa draugs Amins dzīvo Molenbēkā, ko lielākā daļa pasaules pazīst no mediju ziņām kā islāma teroristu perēkli Briseles sirdī. Taču filmas varoņiem Molenbēka ir bērnības pasaule, kur doties piedzīvojumos, etniskā un reliģiskā piederība vai ģimenē runātā valoda nestājas ceļā draudzībai. Nebēdnīgā rotaļīgumā “Molenbēkas dievi” seko multikulturālajā vidē augošo puiku tandēma un viņu draugu ikdienas gaitām. Filma izraisa skaudru vēlmi pārskatīt priekšstatus un aizspriedumus, ar kuriem būvējam savu kopienu virtuālās un pavisam reālās robežas.
