Lasīšanas laiks: 3 min
SIA “ZAAO“ (ZAAO) valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais intervijā portālam “Valmieras Ziņas” par aktualitātēm nozarē un neapzinīgo iedzīvotāju “audzināšanu”.
Vai paredzat kādas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas nozarē līdz ar jaunās valdības un atbildīgā ministra iecelšanu?
ZAAO darbojas jau 16 gadus. Esam turpinājuši attīstīt uzņēmumu dažādu ministru darbības periodos. Daži periodi bijuši vairāk, daži mazāk veiksmīgi. Kopumā esam apmierināti ar šīs Saeimas vēlēšanu rezultātiem un izveidoto valdību. Šķiet, ka atkritumu apsaimniekošanas nozarei un tautsaimniecībai kopumā tā sniegs pozitīvu ieguldījumu.
Kāda ir pašlaik situācija atkritumu apsaimniekošanā Ziemeļvidzemē?
Līdz šim ir daudz izdarīts. Ir īstenoti plāni, kas bija paredzēti iepriekšējā plānošanas periodā. Ir uzbūvēts un attīstīts atkritumu apsaimniekošanas poligons, kas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Ir izveidota sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kuru turpmāk varēs nemitīgi attīstīt un pilnveidot. Vēlākais nākamgad pabeigsim veidot otrreiz izmantojamu atkritumu savākšanas sistēmu. Vēl atlicis uzstādīt dažās vietās stikla iepakojuma savākšanas konteinerus. Šobrīd nav skaidrības, kas notiks ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Iespējams, šo jautājumu atkal aktualizēs jaunā valdība. Līdz šim iepakojuma savākšanai izmantota bezmaksas sistēma, kas Ziemeļvidzemē normāli darbojas. Līdz ar stikla konteineru izvietošanu šī sistēma darbosies pilnvērtīgi, nodrošinot likumdošanā noteikto prasību izpildi.
Neatkarīgi no depozīta sistēmas ieviešanas, ZAAO spēs nodrošināt pašvaldībām noteikto prasību – organizēt iepakojuma savākšanu. Taču, ieviešot depozīta sistēmu, iedzīvotājiem būs jāmaina savi paradumi un atkritumu savākšana kļūs dārgāka.
Ko darīt ar tiem iedzīvotājiem, kuri joprojām ignorē jebkādu sistēmu un atkritumus izmet nepiemērotās vietās?
Kad veidojām ZAAO, konsultanti no Rietumeiropas valstīm mūs brīdināja, ka paies 15 gadi, līdz ieradināsim iedzīvotājus lietot atkritumu savākšanas un šķirošanas sistēmu.
Taču aptuveni 10 līdz 15 procenti cilvēku savus paradumus negribēs mainīt, un viņus iemācīt būs ļoti grūti.
Šo jautājumu risinām kopā ar pašvaldībām, jo mēs esam tikai pakalpojumu sniedzēji. Pašvaldības pienākums ir organizēt un kontrolēt atkritumu apsaimniekošanu. Tām ir arī tiesības piespiest tos, kas nevēlas ievērot prasības, dzīvot pēc noteikumiem.
Cik ir tādu mājsaimniecību ZAAO darbībās zonā, kurām nav noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu?
Lielākā daļa iedzīvotāju ir apzinīgi, tādēļ teikšu otrādi – atkritumu savākšanas sistēmā ir iesaistījušies no 90 līdz 98 procentiem mājsaimniecību, atkarībā no pašvaldības. Ikdienā sadarbojamies ar pašvaldībām, lai noskaidrotu mājsaimniecības, kurām nav atkritumu apsaimniekošanas līgumu, dodam savus datus, kurus pašvaldību speciālistisalīdzina ar reģistrēto nekustamo īpašumu sarakstu. Lai atvieglotu pašvaldībām darbu, ZAAO ir izveidojusi īpašu datorprogrammu, kas ļauj datus salīdzināt tiešsaistē.
Kāda ir situācija Valmierā šajā ziņā?
Valmierā gandrīz 99 procenti mājsaimniecību ir noslēgušas līgumus.
Tomēr aizvien tiek konstatēti mežu, zaļo zonu piesārņošana ar nelegāli izmestiem atkritumiem. Pareizas atkritumu apsaimniekošanas kontrolē aktīvi ir iesaistījusies pašvaldības policija. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka nav runa par apzinīgajiem iedzīvotājiem. Problēmas sagādā daži procenti, kas gandē dzīvi citiem un piesārņo dabu.
Kurās pašvaldībās ir sliktākā situācija?
Situācija ir mainīga. Reti kurā pašvaldībā atkritumu apsaimniekošana ir prioritāšu saraksta augšgalā, jo šajā jomā neapgrozās lieli līdzekļi, bet problēmu ir daudz.
Salīdzinoši, viens cilvēks par atkritumu apsaimniekošanu mēnesī maksā tikpat daudz, cik izmaksā viens litrs degvielas.
Salīdzinot ar situāciju ZAAO darbības sākumā, liels progress ir visās pašvaldībās kvalitatīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nodrošināšanā.
