Lasīšanas laiks: 2 min
Tūlīt pie durvīm klauvēs Ziemassvētki. Par Ziemassvētku gaidīšanas laiku un dāvanu sarūpēšanas paradumiem dažādās ģimenēs portāls “Valmieras Ziņas” vaicāja ģimenes psihoterapeitei Ainai Poišai.
“Lai neapjuktu svētku iepirkšanās laikā, ieteicams jau laikus piefiksēt, ko mīļie gribētu sev Ziemassvētkos. Kas viņiem tiešām sagādās prieku?” norādīja A.Poiša. Viņa paskaidroja, ka Ziemassvētki vairāk saistās ar sapņu piepildīšanu, tie ir brīnumu un labu sajūtu svētki, tāpēc dāvanas var arī nebūt tik praktiskas.
Tomēr nereti tiek iegādātas “dāvanas”, lai tikai būtu, ko uzdāvināt. A.Poiša skaidro, ka dāvināšana dāvināšanas pēc ir ienākusi mūsu dzīvē lielās steigas dēļ. “Tās parasti ir lietas, kas tiek nopirktas pēdējā brīdī. Tas ir vieglākais ceļš. Tā ir paviršība mūsu attieksmē.”
“Protams, būtu ļoti labi, ja mēs svētkos attālinātos no komercializācijas un paskatītos uz tiem no citas puses,” stāstīja A.Poiša, piebilstot, ka daudzas ģimenes to jau dara un ka tā var bērnam iemācīt, ka svētki neaprobežojas tikai ar Ziemassvētku vecīti un dāvanām.
“Saviem bērniem vajadzētu iemācīt galvenās vērtības – mēs esam viens otram, sniedzam savu tuvumu, uzmanību, svētku radīšanas prieku.”
Kā izvēlēties dāvanu bērnam? Vai dāvināt viņam jaunāko populāro rotaļlietu, kas, iespējams, pēc pāris dienām apniks, vai arī uzdāvināt kaut ko praktisku un noderīgu? A.Poiša uzsver – galvenais noiet pa to zelta vidusceļu, saprast, kurā brīdī konkrētā rotaļlieta bērnam ir nevis mirkļa iegriba, bet gan lolots sapnis.
Tāpat psihoterapeite uzsver, ka ir svarīgi runāt ar bērnu un parādīt plašāk, ko viņš varētu vēlēties un kas sagādātu viņam prieku: “Ir daudzas ļoti aizkustinošas vēstules Ziemassvētku vecītim ar nemateriālām bērnu vēlmēm: “Es gribu, lai mamma un tētis nestrīdas”, “Es gribu, lai mēs vairāk smejamies” un tamlīdzīgi. Bērni ir tik gudri – caur šīm vēstulēm viņi paši pasaka vecākiem, kas jādara, lai bērna sirsniņā ienestu mieru.”
A.Poiša nenoliedz, ka ikvienam patīkami saņemt arī materiālas dāvanas, atsaiņot tās, apzināties, ka kāds Tev kaut ko ir sarūpējis. Tomēr
materiālās dāvanas ātri tiek “izčaukstinātas”- tās rada sajūsmas spiedzienus, bet mieru tās sirdī neienes.
“Ceru, ka valmieriešiem ir bijis laiks mierīgāk sagatavoties svētkiem, nevis pēdējā brīdī ielēkt tajā svētku vilcienā. Ceru, ka visa pilsēta ir atradusi to atmosfēru, lēnām nolikusi malā savu ikdienas steigu, jo tas Valmierā ir iespējams.
Svarīgi, lai mēs parādām, ka esam viens otram un tikai pēc tam to pastiprinām ar materiālām lietām jeb dāvanām,”
novēlēja A.Poiša.
