Lasīšanas laiks: 4 min
Klaušas ir dzimtcilvēka darbs zemes kunga īpašumā par tiesībām dzīvot un strādāt piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību. Kaut kā tā klaušas definē Vikipēdija. Mūsdienu nodokļu sistēma nav tālu no klaušu būtības, tikai sistēmas pamatojums ir izpušķots ar sociālas atbildības, solidaritātes un taisnīguma principu elementiem.
Nodokļu sistēma ir valsts un pašvaldību funkciju nodrošināšanas finansiālais avots, tātad sabiedrības pārvaldības mehānisms. Nodokļu nemaksātāji apdraud valsts funkciju izpildi, tātad ir sodāmi un vajājami. Als Kapone, pagājušā gadsimta ievērojams gangsteris, cietumā nesēdēja par desmitiem slepkavību, bet par nodokļu nemaksāšanu. Nodokļu piedzinēju skarbā roka vienlīdz aizsniedzas līdz nekustamā īpašuma apgrūtinātai pensionārei un bagātībā peldošai sporta zvaigznei. Pat pasaules labākie futbolisti Ronaldo un Mesi ir piespiesti pie sienas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Nodokļu sistēmai ir vairāki uzdevumi: mazināt sociālo nevienlīdzību, veicināt biznesa konkurētspēju, finansēt valsts un pašvaldību izdevumus, veicināt vai ierobežot patēriņu, stimulēt investīcijas un nodarbinātību, attīstīt noteiktas teritorijas vai nozares utt. Neatkarīgi no tā, vai nodokļu sistēma pilda savas funkcijas vai nē, nodokļi jāmaksā tāpat. Neatkarīgi no tā, vai nodokļos iekasētā nauda tiek vai netiek izmantota lietderīgi, tālredzīgi un sabiedrības interesēs, nodokļu dzirnas turpina griezties. Politekonomiskā līmenī vēl paliek jautājums -ko prioritāri aplikt ar nodokļiem? Vai nu nodokļu likumdošanas spēku virzīt uz patēriņu, ienākumiem vai bagātību? Akcīzes nodokļa pamata uzdevums ir ierobežot noteiktu preču vai pakalpojumu izmantošanu. Realitātē akcīzes nodoklis ir tapa budžeta caurumu aiztaisīšanai. Sabiedrībai (politiķiem?) ir grūti iebilst pret alkohola vai tabakas nodokļu celšanu. Tāpat vienmēr tiek meklēti un sekmīgi atrasti argumenti degvielas nodokļu paaugstināšanai. Vēl jau ar akcīzes nodokli apliek arī kafiju – gribi būt mundrs – maksā. Katrs plencis ar alus divlitreni padusē un papirosu mutē valsti uztur tāpat kā askētisks darba rūķis rūpnīcā. Filozofiskā līmenī patēriņu (pirkumus) aplikt ar nodokļiem ir vienkāršāk – pirkums ir katra cilvēka brīvprātīga izvēle, ja negribi maksāt nodokļus- nepērc.
Nodokļu sistēmas kaulainā roka šobrīd gan vairāk taustās pēc ienākumu guvēju kabatas. Kāpēc? Vienkārši pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu likmes ir zināmā maksimuma līmenī. Katrs likmes paaugstinājums ir nelegālās aprites veicinātājs. Turklāt, jārēķinās ar kaimiņvalstu cenu līmeni, citādi ekonomiskais tūrisms, jeb iepirkšanās citās valstīs samazinās, nevis paaugstinās plānotos nodokļu ieņēmumus. Šobrīd piedāvātā nodokļu reforma ir progresīva bez gala, tā piedāvā progresīvas ienākumu nodokļa likmes. Tātad, bagātais maksā vairāk, nabagais kļūst turīgāks. Kolosāli, ka valdība beidzot atvēzējusies uz sociālās nevienlīdzības pārvarēšanas mērķi. Skaidrs, ka 2, 4 vai 6 eiro papildus ienākums uz minimālās algas dzīvojošajiem pilsoņiem ir kardināls risinājums nabadzības izskaušanai! Varam arī neironizēt, jo 2 eiro mēnesī ir 24 eiro gadā, bet piecos gados tas ir …. Vesels kapitāls.
Varam atslābt par bagātības, jeb nekustamā īpašuma nodokli. Pagaidām, nodokļa kāpināšanas tempi ir apturēti. Kā nekā, tikko vēlēšanas bija. Tomēr nekustamā īpašuma nodoklis ir pārāk būtisks pašvaldību ienākuma avots, lai ilgi būtu statiskā stāvoklī. Gan jau likmes augs un minimālās algas vai ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugums spēs to kompensēt.
Varbūt visa nodokļu reformu jezga ir saistīta tikai ar veselības aprūpei trūkstošā finansējuma meklējumiem? Droši vien. Medicīnas darbinieku streiks ir realitāte, kuras cena vēl nav zināma. Droši vien, medicīnas darbinieki ir apdalīti, valdības solījumi nav pildīti, bet ministrijas un arodbiedrību sadarbība ir neveiksmīga. Nu un? Vai tāpēc jāpaaugstina sociālais nodoklis vai jāierobežo pakalpojumu pieejamība nodokļu nemaksātājiem? Varbūt vēlreiz jāizstudē Valsts kontroles ziņojums par saimniekošanas efektivitāti Austrumu slimnīcas vai Rīgas Stradiņa universitātē? Miljoni budžeta naudas ir iz niekoti, tai skaitā prēmijām slimnīcu vadošajam personālam. Vai maz drīkst iepludināt papildus līdzekļus tik necaurspīdīgā un korumpētā vidē?
Labi. Lai notiek kā notikdams. Mūs, vidējos statistiskos latviešus, tas viss neskar. Stājoties darbā tāpat prasīsim, cik uz rokas? Pērkot veikalā, PVN un akcīzi neatdalīsim no cenas. Par malkas skaldīšanu ar kaimiņu darba līgumu neslēgsim un pie pirmās iespējas izmantosim atlaidi par to, ka neprasīsim čeku par pakalpojumu. Automašīnu servisā līgumu slēgsim mutiski un dzīvokļus izīrēsim neoficiāli. Tādi esam. Tādi paši, kā sistēma. Mazliet melīgi un mantkārīgi.
