Lasīšanas laiks: 4 min
Vidzemes plānošanas reģions projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” 8. maijā aizvadīja pirmo no četriem plānotajiem lauku semināriem, pulcējot zemju īpašniekus, nozares speciālistus un interesentus Rāķu purvā un Maitiņu purvā. Seminārā tika apskatīti praktiski piemēri, kā pēc kūdras ieguves iespējams attīstīt dažādus teritoriju izmantošanas veidus – sūnu audzēšanu, lielogu dzērveņu audzēšanu un bioloģisko krūmmelleņu audzēšanu, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Āboliņa.
Rāķu purvā dalībnieki iepazinās ar uzņēmuma SIA “Klasmann-Deilmann Latvia” pieredzi, par ko pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ieva Auniņa. Uzņēmums daļā teritorijas turpina kūdras ieguvi, vienlaikus citās vietās īstenojot dažādus revitalizācijas risinājumus. Seminārā tika demonstrēti sūnu lauki un lielogu dzērveņu stādījumi, kā arī skaidrots, kā mitrā saimniekošana jeb paludikultūras var palīdzēt samazināt kūdras sadalīšanos un CO₂ emisijas. Ezeru un purvu izpētes centra eksperte Ilze Ozola uzsvēra, ka paaugstināts ūdens līmenis kūdras teritorijās nenozīmē vienkāršu appludināšanu – mērķis ir uzturēt kūdru mitru, lai tajā saglabātos ogleklis un vienlaikus būtu iespējams audzēt biomasu.
Pasākuma dalībniekiem Rāķu purvs tika prezentēts kā šobrīd viens no nozīmīgākajiem mākslīgi izveidoto sūnu lauku piemēriem Latvijā. Uzņēmuma pārstāve arī paskaidroja, ka šī teritorija jau sākotnēji nav projektēta industriālai sūnu ieguvei, tādēļ tā vairāk kalpo kā praktisks demonstrācijas un izpētes objekts. Lauka vizītē dalībnieki savstarpēji pārrunāja arī Eiropā pieaugošo interesi par alternatīviem substrātiem, kas nākotnē varētu dārzkopībā daļēji aizstāt kūdru. Eksperti norādīja, ka pieprasījums pēc substrātiem pasaulē turpinās pieaugt, tādēļ arvien vairāk tiek meklēti ilgtspējīgi risinājumi un alternatīvi materiāli, un sūnas ir viens no šādiem risinājumiem.
Savukārt Maitiņu purvā semināra dalībnieki iepazinās ar z/s “Dižoga” pieredzi bioloģisko krūmmelleņu audzēšanā bijušajā kūdras ieguves teritorijā. Saimniecības īpašnieks Viktors Strāders atklāti dalījās pieredzē par sarežģīto saimniecības attīstības sākumu, kļūdām un praktiskajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ogu audzēšanu kūdras purvā. Saimniecībā tiek audzētas ogas, kā arī pavairoti stādi. Saimniecības pārstāvis uzsvēra, ka bioloģiskā audzēšana noteikti nenozīmē “nedarīt neko”, bet gan prasa ļoti precīzas zināšanas par augu veselību, augsni, ūdens režīmu un preventīvu problēmu novēršanu.
Krūmmellenes ir viena no kultūrām, kurai nepieciešama skāba augsne, tādēļ kūdras purvi šai audzēšanai ir īpaši piemēroti. Seminārā tika uzsvērts, ka kūdras vide krūmmellenēm vienlaikus dod gan priekšrocības, gan rada būtiskus izaicinājumus. Pēc audzētāja pieredzes kūdrā audzētās ogas ir garšīgākas, saldākas un labāk glabājas, tomēr saimniekošanu apgrūtina sarežģītais ūdens režīms, salnas, sausums un tehnikas pārvietošanās problēmas. Būtiska nozīme saimniecības attīstībā bijusi praktiskajām zināšanām un pieredzei, tostarp sadarbībai ar Polijas audzētājiem. Latvijā krūmmelleņu audzētāji arvien vairāk pievērš uzmanību šķirņu ziemcietībai, jo daļa lielogu šķirņu slikti panes krasas temperatūras svārstības.
Dalībnieki seminārā pārrunāja dažādus klimata risku mazināšanas risinājumus krūmmelleņu audzēšanā, tostarp pilienveida laistīšanu, laistīšanu pret salnām, pretkrusas aizsardzības iespējas, noēnojuma risinājumus un citus paņēmienus, kas palīdz mazināt sausuma, salnu, krusas un pārkaršanas radītos riskus. Diskusijām piedāvātie piemēri apliecināja arī dalībnieku plašās zināšanas un praktisko pieredzi – klātesošie aktīvi dalījās ar dažādiem risinājumiem un tehnoloģijām, ko audzētāji izmanto, lai mazinātu laikapstākļu radītos riskus un pielāgotos mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Semināra laikā tika pārrunāti arī ekonomiskie aspekti. Audzētājs atzina, ka visizdevīgāk ir pārdot svaigas ogas, savukārt pārstrāde vairāk piemērota bojātajām vai pārgatavojušajām ogām. Tika apspriests arī darbaspēka jautājums, jo aktīvās sezonas laikā ogu novākšanai nepieciešams liels skaits darbinieku, taču tad, kad ir ļoti liela raža, iedzīvotājiem tiek piedāvātas arī pašlasīšanas iespējas.
Eksperti seminārā vairākkārt uzsvēra, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija nav vienots risinājums visām teritorijām. Piemērotākais nākotnes izmantošanas veids ir atkarīgs no kūdras veida, ūdens režīma, teritorijas stāvokļa un apkārtējās vides apstākļiem. Vienlaikus projekta gaitā iegūtā informācija palīdz izvērtēt arī to, kuras teritorijas dabā jau ir dabiski atjaunojušās un kurām degradētas teritorijas statuss vairs neatbilst faktiskajai situācijai.
Lauku semināri tiek organizēti Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem. Tādi notiks arī citos plānošanas reģionos visu maija mēnesi.
Projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” mērķis ir inventarizēt līdz šim uzskaitītās vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kas atrodas privātpersonu un pašvaldību īpašumā, lai izvērtētu to pašreizējo stāvokli, tostarp identificējot teritorijas, kas jau dabiski vai mērķtiecīgi atjaunojušās. Teritorijām, kas inventarizācijas procesā atzītas par revitalizējamām un kuru īpašnieki piekrituši dalībai projektā, tiks izstrādātas revitalizācijas stratēģijas. Stratēģijas zemju īpašnieki nākotnē varēs izmantot, lai pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu revitalizācijas aktivitāšu īstenošanai savā īpašumā.
Plašāk par nosacījumiem atbalsta saņemšanai varēs uzzināt informatīvajos semināros visā Latvijā. Vidzemē seminārs notiks 2026. gada 27. maijā Cēsīs. Plašāka informācija www.vidzeme.lv.
