Lasīšanas laiks: 4 min
“Remigrācijas darbs nav tikai skaitļi – aiz katra rādītāja ir ģimeņu un cilvēku lēmumi par dzīvi Latvijā,” uzsver Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Apkopojot 2025. gada statistiku, var secināt, ka mājupceļš kļūst par arvien pārdomātāku un mērķtiecīgāku izvēli, ko visbiežāk pieņem kuplas saimes, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.
Aizvadītajā gadā remigrācijas koordinatore sazinājusies ar 179 ģimenēm (455 cilvēkiem). Lai sniegtu praktisku atbalstu un kliedētu neziņu, sagatavoti 170 personalizēti informācijas piedāvājumi, kas tiešā veidā sasnieguši 471 cilvēku, tādējādi pārsniedzot plānoto rādītāju. Ar koordinatores atbalstu Vidzemē atgriezušās 78 ģimenes (258 cilvēki), kas ir ievērojams pieaugums reģionam. Papildus tam vēl 70 ģimenes (211 cilvēki) mājās atgriezušās patstāvīgi, pie koordinatores vēršoties jau pēc pārcelšanās, lai risinātu integrācijas jautājumus. Statistika apliecina, ka Vidzemes pievilcība saglabājas – tuvākajā laikā mājupceļu plāno vēl vismaz 76 ģimenes.
Uz Vidzemi pārceļas kuplākas ģimenes
Salīdzinot ar 2024. gadu, pērn Vidzemē remigrantu skaits, kuri izmantojuši koordinatores atbalstu, ir pieaudzis no 169 līdz 258 personām. Tāpat palielinājies to remigrantu skaits, kuri pēc padoma vēršas jau pēc atgriešanās (no 137 līdz 211). Inga Madžule norāda uz zīmīgu tendenci: lai gan klientu-ģimeņu skaits ir nedaudz sarucis (no 201 līdz 179), kopējais cilvēku skaits ir pieaudzis (no 422 līdz 455).
“Analizējot datus, redzam zīmīgu pārmaiņu – klients bieži vien nav tikai viens cilvēks, tā ir visa mājsaimniecība. Tas nozīmē, ka Vidzemē atgriežas arvien lielākas ģimenes, un tas rada nepieciešamību pēc specifiska atbalsta: vietām bērnudārzos, skolās un iekļaujošas vides bērniem, kuriem latviešu valoda ne vienmēr ir pirmā valoda,” skaidro koordinatore.
No Vidzemes takām līdz Bergenas fjordiem
Lai uzturētu saikni ar diasporu un palīdzētu atgriešanās procesā, koordinatore 2025. gadā turpināja iepriekšējos gados aizsāktos pasākumu ciklus “Manas mājas Vidzemē” un “Remigrantu stāstu pēcpusdiena”. Remigranti kopā ar koordinatori devās pārgājienā Ērgļos, tikās tīklošanās pēcpusdienā Meņģelē, kā arī iepazina Gulbeni, Stāmerienu un Alūksni. Savukārt “Remigrantu stāstu pēcpusdienās” Valmierā, Cēsīs un Staicelē klātesošie saņēma atbildes no tiem, kuri jau sekmīgi pārcēlušies uz dzīvi reģionā.
Vasara koordinatorei bija visaktīvākais laiks, tiekoties ar tautiešiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņa piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā Rīgā, uzrunāja ģimenes nometnēs “Izzini Latviju” Kārķos un “Olimpiskais Kvants” Valmierā, kā arī diskutēja ar diasporas pedagogiem Siguldā. Sirsnīgas tikšanās ar tautiešiem piedzīvotas 3×3 saietos Bergenā (Norvēģijā) un Grobiņā. Sarunas neformālā gaisotnē, apmeklējot Eiropas vasaras skolu, tiekoties ar latviešu diasporu Apvienotajā Karalistē, prezentējot Vidzemes remigrācijas pieredzi konferencē Horvātijā un “Biznesa dienā Parīzē” palīdzēja veidot uzticības tiltu, kas daudziem kļuvis par pamatu lēmumam atgriezties.
2025. gada aktīvo darba cēlienu Vidzemē simboliski noslēdza seminārs “Remigrācija klātienē un attālināti: sava un valsts kapitāla vairošana” Ungurpilī, bibliotēkā “SALA”, pulcējot diasporas pārstāvjus, remigrantus un ekspertus kopīgai diskusijai. Pasākuma vadmotīvs bija skaidra un iedvesmojoša atziņa – ikviens latvietis ir neatsverama vērtība un ir vajadzīgs Latvijai, lai kurā pasaules malā viņš šobrīd dzīvotu. Apvienojot diasporas uzkrāto globālo pieredzi un kapitālu ar Latvijas piedāvātajām priekšrocībām – augsti kvalificētu darbaspēku, pieejamāku dzīves telpu un brīvākām tirgus nišām –, mēs veidojam sinerģiju, kas mērķtiecīgi audzē valsts kopējo labklājību un veicina reģiona izaugsmi.
Remigrācijas vēstneši: Pieredze, kas iedvesmo
Arī 2025. gadā tika turpināta remigrācijas vēstnešu rakstu sērija, apkopojot pieredzes stāstus, kas kalpo kā ceļvedis citiem. Šie stāsti apliecina – lai cik stabila būtu dzīve Norvēģijā, Vācijā vai Īrijā, vēlme audzināt bērnus latviskā vidē un “būt mājās” bieži vien ir noteicošā. Vēstnešu pieredze neslēpj izaicinājumus – piemērota mājokļa meklējumus, banku prasības vai bērnu adaptēšanos skolā, tomēr tā vienlaikus izceļ neatsveramo emocionālo ieguvumu. Iespēja runāt dzimtajā valodā, tuvinieku klātbūtne un iespēja veidot savu uzņēmējdarbību vai karjeru Vidzemes pilsētās un laukos ir tie faktori, kas sniedz patiesu gandarījumu par atgriešanos.
Par projektu
Funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)” realizē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions.
Latvijas piecos plānošanas reģionos izveidots koordinatoru tīkls. Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta interesēm, kā arī palīdzēt atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, iesaistīties vietējā sabiedrībā un darba tirgū. Plašāka informācija remigrācijas koordinatora darbu pieejama Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē: https://www.vidzeme.lv/darbibas-jomas/remigracija.
